Neapšaubu GPT spēju formalizēt likumus, bet kaut kādā brīdī arī pēc kontinentālās tiesību teorijas, manuprāt, iestājas subjektīvais moments.

T.i., (cilvēku) tiesa var ņemt un ņem vērā kaudzi ar apstākļiem, kas ne vien nav kodificēti, bet nereti arī nevar būt kodificēti, jo mēdz būt unikāli konkrētiem gadījumiem.

Jā, tāpat lēmums būs noteiktu likumu ietvaros, bet šie ietvari imo nav tik perfekti, lai principiāli varētu aizstāt to, ka tiesā cilvēku rīcību vērtē (sabiedrības vārdā) citi cilvēki. Un tas, iespējams, ir svarīgāk nekā daudzas likumu juridiskās īpatnības.

Kā palīgs juristiem un tiesnešiem noteikti.

Īpaši redzētu piemreizējo jēgu atrast pretrunas likumos jau formālajā līmenī. Tas noteikti varētu novest pie likumu savstarpējās harmonizācijas.