Šīs nedēļas The Economist vairākas jaukas tēmas.

Excessive deaths Anglijā. Secināts, ka pārmērīgās nāves un dzīves ilguma samazināšanās ir ļoti nevienmērīga - nabadzīgiem cilvēkiem dzīve ir īsāka un dzīvildze starp dažādas turības cilvēkiem aug. Pārmērīgās nāves lielā mērā skaidrotas ar nabadzību - nepieejama diagnostika, nepieejama prevencija un vispārējā nabadzīga: relatīvi lēts, bet neveselīgs uzturs; slikta siltināšana mājās un neciešams finanšu stress. Ko lai saka? Nabadzīgākā strādājošo daļa bija tie, kas balsoja par Brexit un balso par konservatīvajiem. Bet alternatīvas ir. Leiboristi nav vienīgā alternatīva, mūsdienās liberāļu partija ir moderna izvēle, kas ņem vērā laikmeta prasības - izglītība, digitalizācija, utt. Cita starpā, wokēm vienalga, kas ļoti labi raksturo to morāli.

Bruņošanās Ukrainā. Rakstā teikts, ka pēdējā nepilnā pusgadā Ukraina saņēmusi daudz ieroču, bet pagaidām tiek tiek uzkrāti aprīļa sākumā gaidāmai ofensīvai. Krievija kurināja nogurdināšanas kaujas Bahumtā cerībā, ka Ukraina priekšlaicīgi tērēs resursus šīm kaujām. Bet Ukraina izvēlējās nogaidīt un sagatavoties uzbrukumam pēc saviem plāniem un izvēlēm.

Labs raksts arī par robotiku un MI Rietumos. The Economist argumentē, ka neskatoties robotu Rietumos un pasaulē ir par maz. 2020. gadā pasaule esot iztērējusi tikai 25B$ industriālo robotu iegādei, kas esot tikai 1% no visiem kapitāla tēriņiem (neskaidot minerāļu ieguvi) un tas esot mazāk, nekā tēriņi uz seksa rotaļlietām. Līdzās industriāliem robotiem svarīga ir botu attīstība, jo tieši servisa sektorā strādājošo ir visvairāk, to pievienotā vērtība mēdz būt maza un automatizācija šeit ir nepieciešama. Microsoft uz GPT bāzes esot radījuši copilotus arī savām biroja programmām. Nu laikam būs jāapskatās. Minēts arī Tesla Optimus, bet žurnāls gaida rezultātus, nevis solījumus.

Baisi ir lasīt par nopietnību, ar kuru tiek apskatīts Ķīnas-ASV pretstāve Taivānas jautājumā, bet aizskāra žurnāla frāze, ka īsti nav skaidrības, ko paši taivānieši domā par iespējamo aizsardzību, režīmā maiņu. Taivāna tiešu uzbrukumu varot izturēt tikai pāris dienas vai 1-2 nedēļas, tāpēc ir riski, ka konflikts neizbēgami var iesaistīt citas valstīs un kļūst globāls. No otras puses - robežas maiņa par vienu salas tiesu Austrumāzijā galīgi nav tādu ģeopolitisku apmēru maiņa, kas būtu pielīdzināma Ukrainas robežu pārbīdei.


Citās ziņās. Bija paskaļa drāma par Luīzes Meļkes atteikšanos no statuetes. Tas izklausījās wokiski. Gejiem, kuriem ir sirsnīgas attiecības (vai kuri tiecas pēc tām), daudz svarīgāka ir viendzimuma laulība un ģimeņu stiprināšana vispār. Tāpat kā izteikti lielākai sabiedrības daļai. Un tieši viendzimuma laulībām vajadzēja būt dienaskārtībā. Un nevis civilo attiecību likumam, kas lielā mēra normalizē to, ko daudzi savās sirdīs patiesībā un godīgumā nemaz īsti nevēlas, bet uz ko parakstās, jo dzīve un vilku bars spiež.

Un bija galīgi klusa drāma par to, ka viena vēsturniece attiecas no gada vēsturnieka balvas, jo Latvijā vēstures pētniecībai neesot drošu resursu. Droši vien, ka vēsturniece nav sapratusi savu uzdevumu. Tagad, kad Latvijas vēsturnieki būs gatavi pēdīti inovāciju, tehnoloģiju, inteliģences, cilvēkkapitāla, zināšānu un viedu kaptiāla attīstību Latvijā gadsimtu griezumā un pēdējo 3-4 desmitgažu griezumā un tad kad vēsturnieki būs gatavi šādos starpdisciplināros pētījumos iegūtos rezultātos noformēt kā daļu no rekomendācijām par to, kur esam kļūdījušies un ko tagad darīt savādāk, tad arī nauda atradīsies. To saprot pat it kā aprobežotie politiki.