juvenal's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, March 11th, 2023
| Time |
Event |
| 3:27a |
Kā jau leitestos tika minēts, tad šodien ir 3 drūmas ziņas:
1) SVB banka ir nodota uzraudzībā un šajā nedēļas nogalē tai laikam meklē pircēju;
2) Irāna un Saudi Arābija ir panākušas sadarbības atjaunošanu un tas rada riskus, ka Krievija, Ķīna, Irāna, Saudi varētu veidot kopīgu bloku;
3) Krievija palaidusi uz Ukrainu virsskaņas raketes un tās pašreiz nav iespējams pārtvert.
Pa punktiem.
1) Jocīgi, ka par šo ziņu nebija agrāk. Līdz pat pēdējām dienām daudzām bankām akcijas un paziņotā peļņa bija rekordaugsta. No otras puses var saprast, ka naudai bija jāsāk plūst no bankām, no depozītu kontiem prom. Pirmkārt - inflācija apēd uzkrājumus. Otrkārt - ir jēga slēgt depozītu tagad, lai tūlīt pat ieguldītu augstākas likmes depozītos vai obligācijās (šis varētu būt iemesls, kāpēc LV bankas neceļ depozītu likmes). Un no otras puses bankām var parādīties problēmas izmaksāt depozītus. Tad bankām ir jāpārdod parādzīmes, kuru cena ir kritusies (jo procentu likmes aug) un ir jāiegrāmato zaudējumi. Ja vēl augošo procentlikmju dēļ kredītportfeļi sāk škobīties, tad arī tur jāgrāmato zaudējumi un šādus kredītportfeļus arī nevar pārdot piespiedu kārtā, lai finansētu aizejošos depozītus.
SVB gadījums gan ir samērā īpašs, jo laikam viņu izsniegtie aizdevumi bija nevis pret NĪ un parastiem uzņēmumu kredītiem, bet aizdevumi vairāk bija stārtupiem un varētu būt grūtības kaut ko tādu nodot citiem, ja nu pēkšņi vajag naudu depozītu izmaksai.
Jebkurā gadījumā morāle šeit ir tā, ka tehnoloģiju laikmetā ir nejēdzīgi inflāciju apkarot ar procentu likmju celšanu. Tā vietā bija jāidentificē šaurās vietas ekonomikā un jāinvestē produktivitātē. Vai nu tie būtu bāzes resursi, vai čipi, vai transporta jaudas, vai cilvēkresursu/inteliģences kapitāls, kas nepieciešams jaunu tirdzniecības kanālu radīšanai, lai lielveikalu tīklos neuzkrātos rekordpeļņas.
2) Irānas un Saudi vienošanās un sadarbība ar Ķīnu uztrauc tos Rietumu cilvēkus, kas ir atkarīgi no naftas un kuriem trūkst ambīciju attīstīt tehnoloģiju kompetences Rietumos, lai pārspētu Ķīnas R&D (PA) investīcijas.
Ļoti labi, ka bloks ap Ķīnu nostiprinās. Tā būs laba motivācija Rietumiem beidzot saņemties un investēt gan tehnoloģijās, gan cilvēkos, kuri atttīsta šīs tehnoloģijas. Un papildus grūdiens Eiropai, lai tā investē MI. Pa ausu galam nācies dzirdēt, cik lēnu Eiropai sokas ar digitālo pavadzīmju obligātu ieviešanu un kādi ir termiņī. Tas ir izsmiekls Eiropai, ja pretī liek tam, kā koda sintēzes attīstas ik pa nedēļām. Ir runas par to, ka jaunnedēļ būšot arī GPT-4.
3) Šis ir vēlviens sauciens Rietumiem atmosties un investēt tehnoloģijas. Šoreiz directed energu weapons, kas kā reizi ir par šādu virsskaņas ierožu notriekšanu. Protams, pašiem savas raketes arī jāatīsta.
Tātad, galu galā arī šī ziņa ir laba ziņa, jo mudina rīkoties.
Viss ir pašu eiropiešu un rietumnieku rokās. Vai turpinām wokes un kultūrkarus un zvēra konkurenci, kas ļauj stiprākiem iedzīvoties uz to, ka vājākiem liedz attīstību un noved tos ekspluatācija. Vai arī tomēr ir solidaritāte un kopīga izaugsme savai drošībai un labklājībai. | | 6:11p |
Šīs nedēļas The Economist vairākas jaukas tēmas.
Excessive deaths Anglijā. Secināts, ka pārmērīgās nāves un dzīves ilguma samazināšanās ir ļoti nevienmērīga - nabadzīgiem cilvēkiem dzīve ir īsāka un dzīvildze starp dažādas turības cilvēkiem aug. Pārmērīgās nāves lielā mērā skaidrotas ar nabadzību - nepieejama diagnostika, nepieejama prevencija un vispārējā nabadzīga: relatīvi lēts, bet neveselīgs uzturs; slikta siltināšana mājās un neciešams finanšu stress. Ko lai saka? Nabadzīgākā strādājošo daļa bija tie, kas balsoja par Brexit un balso par konservatīvajiem. Bet alternatīvas ir. Leiboristi nav vienīgā alternatīva, mūsdienās liberāļu partija ir moderna izvēle, kas ņem vērā laikmeta prasības - izglītība, digitalizācija, utt. Cita starpā, wokēm vienalga, kas ļoti labi raksturo to morāli.
Bruņošanās Ukrainā. Rakstā teikts, ka pēdējā nepilnā pusgadā Ukraina saņēmusi daudz ieroču, bet pagaidām tiek tiek uzkrāti aprīļa sākumā gaidāmai ofensīvai. Krievija kurināja nogurdināšanas kaujas Bahumtā cerībā, ka Ukraina priekšlaicīgi tērēs resursus šīm kaujām. Bet Ukraina izvēlējās nogaidīt un sagatavoties uzbrukumam pēc saviem plāniem un izvēlēm.
Labs raksts arī par robotiku un MI Rietumos. The Economist argumentē, ka neskatoties robotu Rietumos un pasaulē ir par maz. 2020. gadā pasaule esot iztērējusi tikai 25B$ industriālo robotu iegādei, kas esot tikai 1% no visiem kapitāla tēriņiem (neskaidot minerāļu ieguvi) un tas esot mazāk, nekā tēriņi uz seksa rotaļlietām. Līdzās industriāliem robotiem svarīga ir botu attīstība, jo tieši servisa sektorā strādājošo ir visvairāk, to pievienotā vērtība mēdz būt maza un automatizācija šeit ir nepieciešama. Microsoft uz GPT bāzes esot radījuši copilotus arī savām biroja programmām. Nu laikam būs jāapskatās. Minēts arī Tesla Optimus, bet žurnāls gaida rezultātus, nevis solījumus.
Baisi ir lasīt par nopietnību, ar kuru tiek apskatīts Ķīnas-ASV pretstāve Taivānas jautājumā, bet aizskāra žurnāla frāze, ka īsti nav skaidrības, ko paši taivānieši domā par iespējamo aizsardzību, režīmā maiņu. Taivāna tiešu uzbrukumu varot izturēt tikai pāris dienas vai 1-2 nedēļas, tāpēc ir riski, ka konflikts neizbēgami var iesaistīt citas valstīs un kļūst globāls. No otras puses - robežas maiņa par vienu salas tiesu Austrumāzijā galīgi nav tādu ģeopolitisku apmēru maiņa, kas būtu pielīdzināma Ukrainas robežu pārbīdei.
Citās ziņās. Bija paskaļa drāma par Luīzes Meļkes atteikšanos no statuetes. Tas izklausījās wokiski. Gejiem, kuriem ir sirsnīgas attiecības (vai kuri tiecas pēc tām), daudz svarīgāka ir viendzimuma laulība un ģimeņu stiprināšana vispār. Tāpat kā izteikti lielākai sabiedrības daļai. Un tieši viendzimuma laulībām vajadzēja būt dienaskārtībā. Un nevis civilo attiecību likumam, kas lielā mēra normalizē to, ko daudzi savās sirdīs patiesībā un godīgumā nemaz īsti nevēlas, bet uz ko parakstās, jo dzīve un vilku bars spiež.
Un bija galīgi klusa drāma par to, ka viena vēsturniece attiecas no gada vēsturnieka balvas, jo Latvijā vēstures pētniecībai neesot drošu resursu. Droši vien, ka vēsturniece nav sapratusi savu uzdevumu. Tagad, kad Latvijas vēsturnieki būs gatavi pēdīti inovāciju, tehnoloģiju, inteliģences, cilvēkkapitāla, zināšānu un viedu kaptiāla attīstību Latvijā gadsimtu griezumā un pēdējo 3-4 desmitgažu griezumā un tad kad vēsturnieki būs gatavi šādos starpdisciplināros pētījumos iegūtos rezultātos noformēt kā daļu no rekomendācijām par to, kur esam kļūdījušies un ko tagad darīt savādāk, tad arī nauda atradīsies. To saprot pat it kā aprobežotie politiki. | | 7:05p |
Kaut kur netā klīst mīti par to, ka Latvijas bankas galīgi nemaksājot depozīta procentus. Apskatījos https://www.krajobligacijas.lv/ un redzu, ka 12 mēnešu depozīts ir ar 3.9% likmi un ar garākiem termiņīem ir par 4.1% likme. Kas liedz slēgt depozītu priekšlaicīgi, pat tad, ja banka ietur daļu procentus un pārnesties uz Latvijas parādzīmēm? Ļoti iespējams, ka arī citām valstīm ir tādi interneta servisi valsts un pašvaldību parādzīmu iegādei un turēšanai, kas neprasa izmanto banku vērstpapīru kontus (kur parasti obligācijām ir pamatīga komisija un nosacījumi uz summu apmēriem). | | 8:47p |
Pats par sevi saprotams, ka tie, kas sūdzas par depozītu likmēm, tie ar to domā tikai vienu noteiktu ieguldījumu daļu.
Protams, ka pelnīšanai ir citi līdzeklī. Longeveron akcijas 2021. gada novembra vidū nepilnu 2 nedēļu laikā pakāpās 10 reizes. Arī SEB Krievijas fondi pēc Gruzijas atguvās un pieauga 5 reizes (redz, nevajag pat individuālu izvēli). |
|