juvenal (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} juvenal) rakstīja,@ 2024-06-20 23:52:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Atcerējos, ko vēl gribēju pateikt, kas bija sakrājies.
Netflix pa laikam uztaisa dokumentālos seriālus, kuriem apakšā laikam ir kāda milzu doma. Iepriekšējais bija par Ukrainu un kodolieročiem un par to, kāpēc tas viss ir noštopējies.
Tagad ir ļoti interesants seriāls par H, pa soļiem, kā viņš nāca pie varas un kā pamazām izveidoja savu režīmu, utt. Un var ļoti just paralēles ar mūsdienām, liekas, ka Netflix redakcija speciāli to tā ir iecerējusi. H seriāls runā par "mazo cilvēku" 20. gadu Vācijā. Par to, kā Vācijas 20. gadu atdzimšana, dekadence, "kultūras dinamisms" un transeksuāļu terapijas skāra nelielu sabiedrības daļu un "mazais cilvēks" turpināja dzīvot grūtībās. Gan bezdarbs, gan nodokļi, lai maksātu Versaļas reparācijas. Tad nāca 30. gadi un krīze.
Un tas seriāls šo visu tikai maļ, rādot, kā vaciešu vienkāršais cilvēks nobalsoja par 38% N partijai Reihstāgā, kā pamazām pieņema visu stingrākos mēros, kā neprotestēja, bet iesaistījās. Kā piedalījās N un H veidotā āriskajā komūnas projektā. Utt. Ir grūti aptvert redzēt maršējošos jauniešu tūkstošus un jautāt vai tiešām viņi izdzīvoja līdz pēckara Vācijai un audzināja savus bērnus? Tāpat seriāls parāda (tiesa, maz) grūtības, kādas 30. gadu Reihstāgā bija normālajām labējo un kreiso partijām sadarboties, lai aizkavētu N nākšanu pie varas.
Tāpat kā tagad EPP ir jāizvēlas, vai sadarboties ar radikāliem labējiem, tāpat arī 30. gadu Vācijā konservatīvajam Pāpenam bija izvēle - vai nu meklēt sadarbību ar sociāldemokrātiem vai ar N. Un Pāpens izvēlējās N.
Jā, jā, tas viss ir pārdomu vērts. Netflix neko neuzspieš, bet nu tās paralēles ir redzamas.
Taču jautājums, kur nedz Netflix atbild, nedz viņa iztaujātie "gudrie" apdomā ir cits: kas tad īsti bija jādara 20. un 30. gadu Vācijā, lai "mazais cilvēks" sāktu dzīvot labāk? Lai radikalizāciju un N un H nocirstu pašā saknē? Un, ja ir tik traki, kā Francijas centristi saka vai kā Baidens klaigā kampaņās, tad kas ir jādara šodien, lai "mazais cilvēks" spētu atrast vietu esošajā kultūrā un iekārtā? Kas ir jāmaina?
Un šos jautājumus Netflix, vismaz pirmajās sērijas, vienkārši ignorē. Netflixam dekadentisms un "kultūras dinamisms" ir vērtīgāks par cilvēku dzīvēm.
Viena sakarība gan visai skaidri iezīmējas. Ja "mazais cilvēks" izvēlas radikāļus, tad mierpilna militārā dienesta vietā bieži vien sākas visaptveroša militarizācija un nosūtīšana uz karu, kur "mazais cilvēks" parasti mirst samaksājot visdārgāko cenu par savu agrāko izvēli. Tas bija Vācijā. Tas laikam ir arī dažviet tagad. Jautājums ir - kā būs tajās Rietumu valsīs, kurās labējie radikāļi nonāk pie varas.
Un šis ir arguments, kuru dekadences nesēji var lietot, lai prasītu "mazajam cilvēkam", lai tas nestu savu nastu tālāk, bez kurnēšanas un bez pārmaiņu prasīšanas. Un dekadence sagaida, ka šis arguments būs pietiekoši spēcīgs. Un tāpēc visu varēs turpināt kā līdz šim.
Netflix pa laikam uztaisa dokumentālos seriālus, kuriem apakšā laikam ir kāda milzu doma. Iepriekšējais bija par Ukrainu un kodolieročiem un par to, kāpēc tas viss ir noštopējies.
Tagad ir ļoti interesants seriāls par H, pa soļiem, kā viņš nāca pie varas un kā pamazām izveidoja savu režīmu, utt. Un var ļoti just paralēles ar mūsdienām, liekas, ka Netflix redakcija speciāli to tā ir iecerējusi. H seriāls runā par "mazo cilvēku" 20. gadu Vācijā. Par to, kā Vācijas 20. gadu atdzimšana, dekadence, "kultūras dinamisms" un transeksuāļu terapijas skāra nelielu sabiedrības daļu un "mazais cilvēks" turpināja dzīvot grūtībās. Gan bezdarbs, gan nodokļi, lai maksātu Versaļas reparācijas. Tad nāca 30. gadi un krīze.
Un tas seriāls šo visu tikai maļ, rādot, kā vaciešu vienkāršais cilvēks nobalsoja par 38% N partijai Reihstāgā, kā pamazām pieņema visu stingrākos mēros, kā neprotestēja, bet iesaistījās. Kā piedalījās N un H veidotā āriskajā komūnas projektā. Utt. Ir grūti aptvert redzēt maršējošos jauniešu tūkstošus un jautāt vai tiešām viņi izdzīvoja līdz pēckara Vācijai un audzināja savus bērnus? Tāpat seriāls parāda (tiesa, maz) grūtības, kādas 30. gadu Reihstāgā bija normālajām labējo un kreiso partijām sadarboties, lai aizkavētu N nākšanu pie varas.
Tāpat kā tagad EPP ir jāizvēlas, vai sadarboties ar radikāliem labējiem, tāpat arī 30. gadu Vācijā konservatīvajam Pāpenam bija izvēle - vai nu meklēt sadarbību ar sociāldemokrātiem vai ar N. Un Pāpens izvēlējās N.
Jā, jā, tas viss ir pārdomu vērts. Netflix neko neuzspieš, bet nu tās paralēles ir redzamas.
Taču jautājums, kur nedz Netflix atbild, nedz viņa iztaujātie "gudrie" apdomā ir cits: kas tad īsti bija jādara 20. un 30. gadu Vācijā, lai "mazais cilvēks" sāktu dzīvot labāk? Lai radikalizāciju un N un H nocirstu pašā saknē? Un, ja ir tik traki, kā Francijas centristi saka vai kā Baidens klaigā kampaņās, tad kas ir jādara šodien, lai "mazais cilvēks" spētu atrast vietu esošajā kultūrā un iekārtā? Kas ir jāmaina?
Un šos jautājumus Netflix, vismaz pirmajās sērijas, vienkārši ignorē. Netflixam dekadentisms un "kultūras dinamisms" ir vērtīgāks par cilvēku dzīvēm.
Viena sakarība gan visai skaidri iezīmējas. Ja "mazais cilvēks" izvēlas radikāļus, tad mierpilna militārā dienesta vietā bieži vien sākas visaptveroša militarizācija un nosūtīšana uz karu, kur "mazais cilvēks" parasti mirst samaksājot visdārgāko cenu par savu agrāko izvēli. Tas bija Vācijā. Tas laikam ir arī dažviet tagad. Jautājums ir - kā būs tajās Rietumu valsīs, kurās labējie radikāļi nonāk pie varas.
Un šis ir arguments, kuru dekadences nesēji var lietot, lai prasītu "mazajam cilvēkam", lai tas nestu savu nastu tālāk, bez kurnēšanas un bez pārmaiņu prasīšanas. Un dekadence sagaida, ka šis arguments būs pietiekoši spēcīgs. Un tāpēc visu varēs turpināt kā līdz šim.
