Ja nu ir kāda grassroots kustība, kas vēlas politiski darboties, tad šis ir pēdējais brīdis, lai sāktu domāt par startu Eiropas parlamenta vēlēšanās. Tiesa, EP vēlēšanas būs pēc nepilna pusotra gada (2024. gada pavasarī) un tiesa laikam arī tas, ka Latvijā nav prasības par to, ka partijai ir jāpastāv vismaz gadu, lai piedalītos EP vēlēšanās (pretēji Saeimas vēlēšanu nosacījumam). Bet Latvijā joprojām ir prasība par to, ka EP vēlēšanās drīkst piedalīties tikai partijas vai partiju apvienības ar vismaz 500 biedriem.

Tātad, ja veidotos tehprogresīvo un transhumānistu partija Latvijā, tad tai būtu jāspēj pa 2023. gadu gan savākt 500 biedrus (kas praktiski ir diezgan daudz), gan arī izveidot nopietnu platformu, gan arī iekustināt Francijas, Vācijas un citu valstu transhumānistu partijas (tādas ir un tām ir savas mājaslapas, bet diemžēl mazas kustības), lai veidotu paneiropas kustību un varbūt pat tiktu līdz savam kandidātam galotņu debatēs.

Paneiropas kustībai ir jāspēj piedāvāt arī kandidāti 3 lielajiem amatiem (kas, protams, mainās ar katra jauna parlamenta sanākšanu): EP priekšsēdētājs, Eiropas Padomes priekšsēdētājs (kaut kas līdzīgs augšpalātas priekšsēdētājam vai Valsts prezidentam) un Eiropas komisijas vadītājam (Ministru prezidentam).

Šis nepilnais pusotrs gads ir knapi vien pietiekams, lai apzinatu un reflektētu problēmas un risinājumus. Un gandrīz vai par īsu, lai domātu globāli - tajā mērogā, kā Eiropa darbojas.

Ja nu ir kādas lielās lietas - zinātnes un tehnoloģiju atbalsts, cilvēku sociālā augšupejošā mobilitāte un sociālā spēcināšana, nabadzības iznīcināšana, darbu automatizācija un ekspluatācijas izbeigšana, klimata inženierija, fusion enerģijas un kvantu datoru pabeigšana, in silico zāļu atklāšana, personalizētā un automatizētā medicīna, utt. Tad šajā pusotrā gadā var reflektēt par šo visu, var apzināt resursu koncentrācijas un fokusēšanas iespējas un tad kopīgi saņemties un beidzot vienoties, lai visi kopā efektīvi izmantotu tās iespējas, kas civilizācijai pašreiz ir.