Uz nerviem krītošie
Kāpēc mani tā kaitina daži cilvēki? Vienalga, vienalga, un te pekšņi kāds kaut ko pasaka - gatavs, esmu liesmās un varu brukt cilvēkam virsū ar pilnu krūti. Un pasaka ne jau tiešu, manā virzienā vērstu apvainojumu, bet gan kaut ko, kas mani tracina. Ja nu patiesi cilvēki apkārt ir tikai mūsu spoguļi, un šajos "uz nerviem kritējos" es saskatu sevi tādu, kādu negribu redzēt? Mmmm? Ko tad?