just's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in just's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Monday, September 11th, 2006
    7:20 pm
    Klāt gan...
    Lēni, ilgi, caur visādām dumām lapām "atslodzes brīžiem", kuras atslodzes vietā maitā nervus, ar nebeidzammu trauksmes sajūtu... Bet klāt. Slava tam tur augšā, es te tāda neesmu vienīgā.
    Tuesday, June 21st, 2005
    5:09 pm
    Potes:((
    Vakar izdarīju baigo muļķību. No medpunkta piezvanīja potēšanas māsiņa un pateica, ka vajadzīga revakcinācija gan ērcēm, gan difterijai, lai tūlīt ejot, citādi būšot par vēlu. Aizgāju. Un dabūju pa špricei katrā plecā. Uzreiz domāju, ka nebūs labi... Un te nu ir - sēžu šodien ar lielu temperatūru darbā, galīgi nekāda, un ceru, ka līdz Jāņiem viss pāries. Vienīgais mierinājums, ka slimoju ļoti oriģināli - ar difteriju un encefalītu kopā. Sajūta tāda, ka nāve nāk...
    Sunday, June 5th, 2005
    10:34 am
    Cik sen te nav būts
    Sadrumstalotība visapkārt, ķildas, nesakārtotas domas un darbi. Cēlumi un kritumi. Miers un izmisums. Un nekāda īsta iemesla tam visam. Esmu nogurusi pati no sevis. Būtu ar sevi precējusies, izšķirtos. Bet kur likties tagad?

    "Gandrīz katrā no mums ir kaut kas,kas liek sajusties Nožēlojamiem.Tas rada mūsu iztēlē problēmas ,kuru nemaz nav.Tas ne tikai liek izdomāt un sajust neesošas problēmas,bet arī esošās liek uztvert nepamatoti asi,pazemina pašcieņu un neļauj cienīt citus.Neļauj izjust lepnumu par labi padarītu darbu,par krietnumu un kārtīgumu.Pārvērš sarunas Strīdos,domu apmaiņu pārvērš Sava Viedokļa Uzspiešanā,gaidās-Bailēs,iespējas-Briesmās un Nepārvaramos Šķēršļos,paātrina novecošanas procesu.Ar savu negatīvo enerģiju tas piesārņo mūsu apziņu un izplatās apkārt kā infekcijas slimība,saindējot arī apkārtējos...... "

    Jūtos nožēlojami.
    Saturday, April 9th, 2005
    11:41 am
    Nepadarīti darbi rada tādu dīvainu, nemierīgu, tīri fizisku sajūtu - tā kā sirds trīc, tā kā vēders sāp. Bet vienalga slinkums sākt kaut ko... Laikam gars tomēr ir stiprāks par miesu, miesa jūtas nelabi, jo zina, kas tai būtu darāms, bet gars varonīgi cīnās pret miesas darītkāri.
    Wednesday, March 9th, 2005
    6:39 pm
    Esmu pārgurusi. Jau otro dienu no 8.00 līdz 18.00 pūlos saprast un pateikt citiem, ko saka viens francis, kurš angļu valodā nerunā gandrīz nemaz... Sviests. Un vēl divas dienas tā. Pēc tam pieprasīšu apmaksāt man sanatoriju.

    Vakar biju uz Naumovas koncertu. Palika neatbildēts jautājums - vai Naumova tīšam izvēlas ļoti neizskatīgus un tizli ģērbtus bekvokālistus, lai uz viņu fona izceltos? Pati kā princese, drēbītes mirdz un laistās, skaista, kopta, vēders kā dēlis, perfekta. Tie trīs nabadziņi visi ar lieko svaru, kaut kādās nekādās drāniņas tērpti, grupā arī visiem muzikantiem noņurkāti krekli mugurā... Tā arī nesapratu, kas tur par fišku. Bet koncerts man nepatika. Vot...

    Kā es esmu nogurusi... Nav spēka pat piecelties no krēsla, apģērbties un iet mājās...
    Tuesday, March 8th, 2005
    7:38 am
    Pie mums arī ir sniegs, beidzot. Īsta stihija. Bet vai gan te laiks kādreiz bijis savādāks - vai nu slikts, vai stihija. Sētnieki laikam streiku pieteikuši, ielu tīrītāji arī, mašīnas uz ielām gandrīz neredz. Žēl tikai, ka viss šis skaistums turēsies vien kādas pāris dienas...

    Bet vispār - Sveiciens Starptautiskajā Sieviešu Solidaritātes dienā!:-))
    Monday, March 7th, 2005
    12:22 pm
    Kāpēc cilvēkam ir tik grūti paslavēt sevi? Nupat uzmocīju slavas dziesmu savai necilajai personai un jūtos tā, it kā būtu kaut ko nogrēkojusies. Bišķi tā kā kauns...
    Friday, March 4th, 2005
    7:14 pm
    Maza sensācija
    Nupat vietējā televīzija ziņoja, ka pilsētas kanālā iepeldējis ronītis, žirgts un spirgts, laikam jau barības meklējumos. Cik jauki! Tagad mums kanālā būs ne tikai pēc naftas smirdošas zivis, bet arī ronīši.
    12:38 pm
    Vakar uznāca trakota vēlme pēc jel kādām pārvērtībām. Nokrāsoju matus bezmaz melnus, vismaz krāsa saucās "šokolādes brūns", bet tomēr izskatās melns. Tagad izsaktos pēc ziemeļaziātes vairāk kā jebkad. Ko vēl tādu varētu pārverst?
    Thursday, March 3rd, 2005
    12:05 pm
    Heijā, vakar laikam biedzās mans stipri ieilgušais pilnmēness. Lai viens padomā tikai, pilnmēness vairāk kā 2 mēnešu garumā...
    Tuesday, March 1st, 2005
    5:15 pm
    Man šovakar būtu ilgi, ilgi jāstrādā. Bet mana slinkā meita, kā nupat atklājās, nav uzrakstījusi referātu. Un viņas slinkā mamma nav pabeigusi haltūru. Un kā mums to vienu nabagad kompi sadalīt?
    Monday, February 28th, 2005
    1:09 pm
    9 Ls spēks!
    Par deviņiem latiem dienā katram tagad ir pa spēkam pacelt automašīnu Toyota Carolla vai Toyota Avensis. Griezties pie Toyota izplatītājiem (adresīte)! Vot!
    Tās reklāmas reizēm ir neiespējamas.
    9:45 am
    Man nupat izstāstīja reālu gadījumu iz dzīves: māte nopēra 10 gadus vecu puiku par zagšanu veikalā. Puika aizgāaj pie skolas psiholoģes... sekas - bāriņtiesa gatavojas mātei atņemt aizbildniecības tiesības uz savu puiku un puiku ievietot kaut kādā bērnu namā. skaisti...
    Thursday, February 24th, 2005
    12:14 pm
    Kādam varbūt stipri atvieglos dzīvi...:-))
    http://lleo.aha.ru/na/index.shtml
    10:27 am
    Es nupat pati sev darba aprakstu uzrakstīju. Labi ta kā - tikai 3 pienākumus pierakstīju. Nav ko pārcensties.:-)) Bet vispār pilnmēness, pilnmēness... Un kabinetam piekto stūri arī kaut kā atrast vēl šorīt nav izdevies, lai kā censtos.
    Friday, February 18th, 2005
    1:11 pm
    Pustrijos pie mums darbā viesojas Šloseris, tikšanās ar strādnieku tautu pirms vēlēšanām. Izdomāju, ka derētu aiziet. Ko tādu riebīgu varētu viņam pajautāt... Tāds vellišķīgi labs noskaņojums šodien.
    Thursday, February 17th, 2005
    9:40 am
    Nu jau gan!!!!! ienāk pie manis tikko meitietis ar puķi rokā (ar to meitieti es jau kudī kopā strādāju!) un saka - es domāju, vai tik neesmu sajaukusi, bet Tev tak dzimšans diena bija vienā dienā ar... (mūsu pašu, pašu, pašu...), vai ne? Aha, es atbildu, paldies! Bet pats-pats-pats te strādā tikai kopš pagājušā maija. Es - desmit gadus.:((
    9:33 am
    Puķes... bučas... garas pļāpas pa telefonu, īsziņas un meili, smiekli un kamols kaklā no paša rīta. Šorīt dzirdu - dēla mobilais pīkst 6.50. Izrādās, viņš speciāli gribējis pamosties, lai uzspiestu man miegainu buču uz vaiga. Ja tas cipars, ko ik pa laikam sev atgādinu, būtu tikai mazliet mazāks. diez, veic cilvēki drīkst lidināites pa mākoņiem un reizēm dzīvot ne šajā pasaulē?
    Wednesday, February 16th, 2005
    11:32 am
    Garlaikoti cīnoties ar savu skeneri, izdomāju, ka ļoti gribētos kādam uzrakstīt tādu garu vēstuli... Tak nav laikam, kam rakstīt. Un nav arī īsti ko rakstīt. Bēdu lietas!
    8:33 am
    Šausmīga dilemma - atnācu uz darbu un pamanīju, ka džemepris uzvilkts ar priekšu uz pakaļu (piedodiet nekulturālos izteicienus, es vēl neesmu īsti pamodusies). Ir ticējums, ka, ja krekls no rīta uzvilkts otrādi, to nedrīkst vairs pārvilkt, jo tad visu dienu neveikšoties. Džmeperis ir gandrīz kā krekls, jo zem tā nekā (gandrīz) nav. Tagad nezinu - pārvilkt un riskēt šodien iekulties kādās nepatikšanās? Vai arī staigāt apkārt tāpat un izlikties, ka viss ir tā, kā tam jābūt? Traki būt māņticīgam cilvēkam... :-)
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba