Nožēlojami
Kabinetā man radio nav, visi diski sen jau aknās sēž, bet vienīgā stacija, ko droši var klausīties internetā, nebaidoties uzkabināt kompi ar visu labu, ir Latvijas radio -2 (daudzkārt pārbaudīts un pierādīts, diemžēl). Tā nu šorīt kaut ko strādāju un fonā skan "latviešu labākās dziesmas", kuras es īsti pat nedzirdu, troksnis vienkārši. Tomēr izrādās, ka šis tas pa brīžiem līdz apziņai aiziet, un tagaad tāds sentiments un nostalģija uznākuši, ka pašai šķērmi sametas. Nu kā gan Kultūras Clvēks var ļaut savām acīm aizmigloties, dzirdot "mana sirds kā lapa vējā, jo man tevis vienmēr trūkst, nekad netikt man vairs lejā, jo mums lietus līst un līst...", ko jestrā meldiņā trallina kāds vīrišķis!