Man liekas, tas nav svarīgs jautājums šobrīd. Pēc tam vari pajautāt. Un varbūt viņam ir nauda,

Medicīniski, protams, tas nav svarīgs jautājums (tas gan tāpat ir skaidrs, jo tas nav medicīnisks jautājums enīvej). Pašam Ušakovam arī dotajā brīdī neko pajautāt arī nevar. Bet es jau arī ne par viņu konkrēti. Es par principiem. Varbūt viņam ir nauda (nebūtu brīnums), bet mēs par to arī neko nezinām (publiski nekāda informācija nav pieejama - tik vien zinām, ka vietējiem ārstiem nav tik lielas pieredzes šādu likstu ārstēšanā, tāpēc arī ved uz Vāciju).
Es tikai gribētu dzīvot valstī, kur līdzīgos gadījumos uz Vāciju (vai jebkuru citu vietu) vestu ne tikai Ušakovu, bet arī tanti Zentu no Zilupes (t.i., neatkarīgi no tā, vai tas ir mēris, vai cilvēkam ir nauda utt.)

Nu, nezinu - tā jau ir, kā tu saki, katru neved. Bet taču to meitenīti, kas saindējās ar sēnēm un kam tētis deva savu aknu, aizveda.

Lūk, par šo gadījumu akurāt domāju. Šķiet, izšķirošajam nosacījumam vajadzētu būt, vai noteiktas operācijas ir iespējamas slimnieka mītneszemē vai nav.

Jā, varbūt ne vienmēr viss ir tik ļauni vai "netaisnīgi"

Bez tam pasaulē vispār nav un nevar būt nekādas "taisnības" - kamēr eksistē viņa augstība "gadījums".

Runa nav par kaut kādu kosmisku taisnīgumu, bet par tādu puslīdz elementāru lietu, kā taisnīgu veselības aprūpes sistēmu.

Es jau arī neteicu, ka "visi ir netaisnīgi".

Taisnība - to meiteni aizveda. Lai gan lielā daļā gadījumu līdzīgi pasākumi ir iespējami tikai ar dažādu TV iežēlināšanas pasākumu palīdzību. Un par bērna nelaimi jau daudzu notrauks asaru. Politikas darboņi un biznesmeņi par sevi parūpēsies paši (lai arī liela daļa elektorāta dīvainā kārtā domā, ka viņi ir vienlīdzīgāki par citiem). Bet tantei Zentai pašai jākuļas.

Arī nevar nepiekrist. Visiem taisnība:)

Uz precīzu avotu gan neatsaukšos, bet nesen pa LR1 kādā raidījumā ārsts teica, ka tās medicīniskās darbība, kuras nevar veikt LV, par valsts līdzekļiem veic ārvalstīs. To tieši ES liekot darīt. Tā kā pieļauju, ka arī tante no Zilupes tiktu vesta uz Vāciju - protams, pie nosacījuma, ka Ušakova gadījumā mediķi bija tie, kas lēmumu pieņēma.

Tur bija biku savādāk. Vāca naudu. Vairs neatceros vai pašai ārstēšanai vai ceļa izdevumiem un uzturēšanās izmaksām.

Lūk.

Nevajadzētu tā būt, ka to iespējams pārbaudīt tikai empīriski. Manuprāt, ir kaut kādas vienošanās vai līgumi par medicīnisko palīdzību ES. Jautājums, kādi.

bet kā tu zini, ka dakteri tā altruistiski kko kkur ved? iespējams Ušakovu famīlija visu sabīdījusi, sarunājusi, pieļauju arī vieglāk dabūt konsultatnu EU lietās, kā tur ar to medicīnu un ārstēšanu sanāk. Var jau protams, čortoties, bet tad būtu jāčortojas par organizāciju trūkumu, kurā šādas lietas ikviena tante zenta varētu noskaidrot; nedomāju, ka ārstiem būtu par to jādomā

jā, tādu organizāciju darbība vai info pieejamība varētu būt izšķiroša

Domāju, ka ārstiem gan par to ir jādomā (kuram tad vēl), t.i., ārstiem būtu jāinformē par iespējām. Nav jau tā, ka ārsti tikai ārstē, bet par pārējo saka "neko nezinām".

es domāju, ka ar tādām lietām būtu jānodarbojas piesaistītām organizācijām. Ok, ārsts var pateikt, ka sorry, mēs šādu operačiju uztaisīt nevaram, bet var vācijā, LV un DE ir EU biedri, tamdēļ ir atvieglota sistēma, sīkāk uzzināt varar 214. kab., nevis dakterim pašam jāaizpilda dokumenti un jārūpējas, lai ikkatrs slimnieks Nicas, Boloņas u.c. līgumus saprastu

Es jau arī nedomāju, ka tas jādara, piemēram, ķirugam, kas tevi nupat ir operējis. Mana doma bija, ka tas ir jākārto ārstniecības iestādes ietvaros. Nevis jāsaka, "ziniet, mēs te tā kā neko nevaram darīt, bet jūs pastaigājiet, pameklējiet, varbūt Berlīnē kāds ar šito varētu tikt galā."