Domāju, ka ārstiem gan par to ir jādomā (kuram tad vēl), t.i., ārstiem būtu jāinformē par iespējām. Nav jau tā, ka ārsti tikai ārstē, bet par pārējo saka "neko nezinām".

es domāju, ka ar tādām lietām būtu jānodarbojas piesaistītām organizācijām. Ok, ārsts var pateikt, ka sorry, mēs šādu operačiju uztaisīt nevaram, bet var vācijā, LV un DE ir EU biedri, tamdēļ ir atvieglota sistēma, sīkāk uzzināt varar 214. kab., nevis dakterim pašam jāaizpilda dokumenti un jārūpējas, lai ikkatrs slimnieks Nicas, Boloņas u.c. līgumus saprastu

Es jau arī nedomāju, ka tas jādara, piemēram, ķirugam, kas tevi nupat ir operējis. Mana doma bija, ka tas ir jākārto ārstniecības iestādes ietvaros. Nevis jāsaka, "ziniet, mēs te tā kā neko nevaram darīt, bet jūs pastaigājiet, pameklējiet, varbūt Berlīnē kāds ar šito varētu tikt galā."