02:06 pm - kapitāls – tā ir civlēces asinsrite
Mums jādara viss iespējamais, lai paātrinātu kapitālu.
Mums jādara viss iespējamais, lai paātrinātu kapitālu.
Es vienmēr esmu teicis – lai iekustinātu ekonomiku, to vispirms vajag attaisīt vaļā.
Es bieži eju ēst rāmenu uz Ramen Riga, parasti ēdu cūku vai pīļu rāmenu, vienīgi mani dara bažīgu tas, ka tur visu laiku skan viens un tas pats City Pop dziesmu saraksts. Ja es tur strādātu, man jau sen būtu nelabi no Marijas Takeuči Plastic Love.
Man kaut kad sen, nu jau citā dzīvē, stāstīja par neiespējamību izvairīties no banalitātes, un tad tur bija arī citi vārdi un konteksts. Vajadzēja zināmu laiku, bet domu sapratu, un praktizēju ikdienā. Bet pie šī mēs vēl atgriezīsimies. Tā tomēr ir mana ciba, man tikko bija vārda diena, kad tad, ja ne tagad?
Es varēju šorīt pēc ballītes mājās arī braukt, bet es biju paņēmis līdzi austiņas, un ja ir viena lieta, ko suns man būs iemācījis, ir vairāk pārvietoties ar kājām. Mēs te ballītē pieminējām vienu mūsu ļoti savdabīgos veidos jauko draugu, kurš beidzot ir sapratis, ka tehno, kas viņam patīk, ir house. Tad nu es devos uz savu Apple Music, un ierakstīju "house". Pēc dažām noskipotām dziesmām atradu vienu jauku, un sāku iet. Viņa bija pilna ar tām pašām jau pieminētajām banalitātēm, bet man likās - why not? Jau nākamā dziesma bija tāda, ka es tomēr pārdomāju paļauties uz Apple gaumi. Kaut kā likās, ka šī pastaiga un pilsēta šai rīta stundā ir pelnījusi kaut ko labāku. Kā jau bieži gadās šādās pastaigās, tu saproti, ka patiesībā ir jauki iziet cauri pilsētai šādā laikā, ja tu to dari ne tāpēc, ka tevi kāds pienākums dzen. Un tad tu saproti, ka viss redzētais, again, ir diezgan banāli. Un es varētu kaut ko apcerīgi stāstīt par cilvēkiem, kas pēdējiem spēkiem dodas uz kaut kādu vilcienu, vai kādu "briesmīgo migrantu", kas iespējams dodas uz kaut kādu viņiem vien zināmu vietu vai pasākumu, un ar kaut kādu lapu birsti dzen bumbiņu pa avoteni. I mean, pieaudzis vīrietis, lai iezīmētu bildi, which is even better for purposes of the story. The point - you should try it sometimes if you don't. It's nice. Es domāju pastaigu caur pilsētu jocīgos laikos, nevis house.
Es gan piebildīšu vienu lietu. Es priecātos, and not for myself, ja cilvēkiem nebūtu bail skatīties citu cilvēju sejās ejot pa ielu šādās stundās. Es gan saprotu, statistiski es esmu problēma, bet būtu jauki, ja tā nebūtu.
jaunā nba sezona ir uzsākusies visai jautri
teiksim, ar ne visai garā un saprātā izcilajiem ņujorkas faniem, kas lebronam taurēja "tu neesi mums vajadzīgs, vācies uz saviem pāķiem un kanādu"
jāsaka, ka "i'm from midwest, ohio, baby" laikam kļūs par sezonas galveno saukli
a tā, man ļoti patīk šāda filadelfija, un būs interesanti sekot
par citiem
nu, bostonu tagad velk šarlatāns ar odesas kateiņa cepuri galvā teitums, pieredzējušais leitnanta šmita dēls pols džordžs un krietni padzīvojušais putnu, it sevišķi zosu, cienītājs vaits
parīzes dakaras autorallijā neuzvarēs, toties visus apčakarēs
sanantonio izskatās krietni jēlāka, kā tai vajadzētu būt, neizslēdzu GM vai trenera maiņu sezonas beigās
detroita esošajā stāvoklī nekādā, bļ, konferences finālā nespēlēs
atšķirībā no knicks, ļoti jau labs pagaidām izskatās džošs hārts
kā uz favorītiem es liktu uz oklu vai minesotu
pēdējiem tomēr ir atkal izsalcis cilvēkēdājs
te vēl vieta aņukam par nuggets, bet lai izpaliek
Vakar Aleponijā notika mans organizētais neordinārais impro elektroģitāras vakars. Uzstājās Jurijs Santalovs, Aleksandrs Aleksandrovs un es - rūdīti Rīgas pagrīdes slepkavas ar pusmūža pieredzi. Centīšos ietērpt vārdos šo pieredzi, apzinoties, ka vārdi drīzāk atņems tai pilnību, nekā saprotami izklās to lasītājam no malas.
Skaņojoties mēs visi trīs sākām runāt par to, cik lielu trauksmi izjutām visu nedēļu un ka nemaz nevēlējāmies šeit būt. Man liekas, ka šī brālīgā nastas apzināšanās katram no mums palīdzēja nedaudz atvērties.
Pirmo reizi tik tiešā formā piedzīvoju, kā cilvēks uz skatuves kļūst par GODHEAD INCARNATE. Absolūta koherence, tehnikas un iztēles maksimums. Aleksandrovs transcendēja savu cilvēka formu un sāka translēt mūzikas vēsturi, taču ačgārni - no dekonstrukcijas uz konstruktīvo mūziku, līdz pat gaumīgiem popūrija elementiem. Viņš nospēlēja potentāko solo impro koncertu el. ģitāras vēsturē. Es nespēju izteikt vārdos šo izjūtu, šo smalkjūtību, šo dziļumu, šo efektu ekselenci, šo aktiermākslas niansi. Šo pilnību. Vairākas reizes attapos, ka esmu saķēris galvu, lai tā neaizripo.
Jutos tik humbled by the presence of divine light. Nenormālākā iedvesma.
Izdomāju, ka varētu būt tādas nemirstīgas dvēseles. Pēc cilvēka nāves tās nonāk ellē.
Man vispār nepatīk kolekcionēšana, bet, ja es kaut ko kolekcionētu, tie visdrīzāk būtu ThnikPad portatīvie datori un aksesuāri. Man šobrīd ir darba izsniegtais ThinkPad T14s Gen1, ThinkPad P15 Gen1, ko nopirku lietošanai Kiprā un ko šobrīd pieslēgtu pie ThinkPad USB-C dokstacijas pārsvarā lieto Santa, kā arī nesen vecākajam bērnam sagādāju ThinkPad T14 Gen1 (ar Ryzen 5 PRO 4650U procesoru) un ThinkVision monitoru, kas arī darbiojas kā USB-C dokstacija. Kad jaunākais bērns paagusies, domāju, ka viņam arī vajadzēs savu ThinkPad.
Teenage Sex and Death at Camp Miasma bija mazliet negaidīta pieredze. Bet ja es būtu zinājis, ka šī filma ir no tā paša režisora, kas radīja I Saw the TV Glow, es jau laicīgi zinātu, kur es iesaistos.
Pirms 20 gadiem šajā dienā:
10:08
visu nakti slēpu līķi
10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu
10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta
10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?
23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.
Navigate: (Next 16 Friends)
