04:29 pm - kāpēc mums nav!
Kritikas Latvijā nav, jo:
1) cilvēki nespēj norobežot savu darbu no privātās dzīves, savu profesiju no personīgā. Jebkurš akmens, kas mests izdarītā darba virzienā, tiek uztverts kā personisks aizvainojums. It sevišķi mākslā, kur jenkura mākslas darba radīšana tiek asociēta ar indivīda personiskajām izjūtām, pārdzīvojumiem un emocijām, nespējā to uztvert tikai kā profesiju.
2) pirmais attiecīgi noved pie tā, ka nav iespējams izpausties "pilnasinīgai", kvalitatīvai kritikai - tādai, kas ir skarba, likumsakarīgā atklājoša un caurredzoša, aktuāla, respektabla utt.
3) un tādēļ kritiķi cenšas ieturēt kompromisus, nepateikt gribēto, pieklusināt frāzes un savas domas paturēt pie sevis, sliktajā atrast tikai plusus, mazāk veiksmīgo pārvēršot par nelielu veiksmi utt.
Un tādēļ drosmīgākie tiek atbīdīti perifērijā kā slimi vai prātā jukuši - kuri joprojām turpina runāt, bet kuros vairs citi neklausās.
Un kurš gan var būt tik drosmīgs, esot vienlaikus atkarīgs no kkf, rīgas domes, banku un privātā finansējuma!
šīs pārdomas tapa pēc sarunas ar visai respektablu latvju mākslas kritiķi, kurš atzina, ka recenziju ir uzrakstījis "maigu" un gribētu būt izteicies daudz sarbāk, bet nu, redz, nevar ... Latvija un tā!
| From: | marija |
Date: | August 23rd, 2009 - 06:31 pm |
---|
| | | (Link) |
|
skumjākais ir tas, ka tas ir vērojams visās jomās, jo visur visi ir viena liela (ne)laimīga ģimene.
tīri tehniski varētu p[iekrist, taču no otras puses - spriežot pēc sevis - varu teikt, ka nav īpašas vēlmes kritizēt. To var darīt 2 gadijumos: kad zini, kā tad īsti ir pareizi un vajadzīgi un JĀ-būt (man nav pieslēguma diemžēl absolūtajai patiesībai) vai ari, ja tiek dalītii līdzekļi un iespējams, ka līdzekļi tiek novirziti darbībai, kas tiek vārdos celta debesīs, bet praktiski ir bez solītā satura vai ir zemas kvalitātes, vot, tad gan var dirsties...
| From: | josie |
Date: | August 23rd, 2009 - 07:51 pm |
---|
| | | (Link) |
|
helveticai:
par otro - tas bez vārda runas, līdzekļu izlietojumam (galvenokārt, ja tas ir valsts), jābūt nodrošinātai kaut cik mērāmai kvalitātei
bet
es vairāk runāju par to pirmo - protams, ka grūti ir atrast to - kā pareizi, kā ir jābūt, taču man jau šķiet, ka jāmeklē tā jā-būt-vajadzība! Un vienmēr jau ir kāds atskaites punkts, no kura to kritiku aizsākt, ikvienam darbam tas ir savs un tas noteikti nav absolūts.
Taču viss, protams, subjektīvi, subjektīvi ... :))
man atkal šķiet, ka ir jāuztrennējas pieņemt māksas darbu uz viņa paša noteikumiem. Tb. nevis apsūdzēt par to, kā tajā nav (jā-būtība), bet gan skatīties, vai tas strādā/nestrādā tajša robežās, ko pats sev uzstāda, tajā uzdevumā, ko apts sev ir izvirzījis. Lūk, man tagad šķiet, tā ir lielākā māksla, neuzspiest darbam/autoram neko, kas tajā nav/nav bijis paredzēts
From: | undiine |
Date: | August 28th, 2009 - 10:06 pm |
---|
| | Par kritiku | (Link) |
|
Vai tad kritikai noteikti ir jābūt kritiskai? Vai tas vienmēr automātiski nozīmē pateikt kaut ko sliktu par kādu citu? Hm...
| From: | josie |
Date: | August 30th, 2009 - 09:59 pm |
---|
| | Re: Par kritiku | (Link) |
|
Kritikas būtība ir tāda, ka tā izvērtē, analizē un secina. Protams, tai nav jābūt negatīvai, absolūti ne! Bet bieži gadās, ka tiek pateikts kas tāds, ko viens uztver pozitīvi (piemēram, kā ieteikumu!), a cits negatīvi. iesaku - kādus pāris gadus atpakaļ Kultūras Forumā bija kādas literatūrzinātnieces (vo, vairs vārdu neatceros) raksts par to, kas ir kritika. Un tur arī bija norādīts, ka kritikai nekādā gadījumā nav jābūt negatīvai (katrā darbā jau var saskatīt ko pozitīvu ar!)
Divos vārdos nespēju nodalīt darbu no privātās dzīves var definēt kā neprofesionālismu un provinciālismu.
| From: | josie |
Date: | October 25th, 2009 - 01:14 am |
---|
| | | (Link) |
|
Šajā ziņā mēs lv esam meistari!