man atkal šķiet, ka ir jāuztrennējas pieņemt māksas darbu uz viņa paša noteikumiem. Tb. nevis apsūdzēt par to, kā tajā nav (jā-būtība), bet gan skatīties, vai tas strādā/nestrādā tajša robežās, ko pats sev uzstāda, tajā uzdevumā, ko apts sev ir izvirzījis. Lūk, man tagad šķiet, tā ir lielākā māksla, neuzspiest darbam/autoram neko, kas tajā nav/nav bijis paredzēts
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}