tīri tehniski varētu p[iekrist, taču no otras puses - spriežot pēc sevis - varu teikt, ka nav īpašas vēlmes kritizēt. To var darīt 2 gadijumos: kad zini, kā tad īsti ir pareizi un vajadzīgi un JĀ-būt (man nav pieslēguma diemžēl absolūtajai patiesībai) vai ari, ja tiek dalītii līdzekļi un iespējams, ka līdzekļi tiek novirziti darbībai, kas tiek vārdos celta debesīs, bet praktiski ir bez solītā satura vai ir zemas kvalitātes, vot, tad gan var dirsties...
| From: | josie |
Date: | August 23rd, 2009 - 07:51 pm |
---|
| | | (Link) |
|
helveticai:
par otro - tas bez vārda runas, līdzekļu izlietojumam (galvenokārt, ja tas ir valsts), jābūt nodrošinātai kaut cik mērāmai kvalitātei
bet
es vairāk runāju par to pirmo - protams, ka grūti ir atrast to - kā pareizi, kā ir jābūt, taču man jau šķiet, ka jāmeklē tā jā-būt-vajadzība! Un vienmēr jau ir kāds atskaites punkts, no kura to kritiku aizsākt, ikvienam darbam tas ir savs un tas noteikti nav absolūts.
Taču viss, protams, subjektīvi, subjektīvi ... :))
man atkal šķiet, ka ir jāuztrennējas pieņemt māksas darbu uz viņa paša noteikumiem. Tb. nevis apsūdzēt par to, kā tajā nav (jā-būtība), bet gan skatīties, vai tas strādā/nestrādā tajša robežās, ko pats sev uzstāda, tajā uzdevumā, ko apts sev ir izvirzījis. Lūk, man tagad šķiet, tā ir lielākā māksla, neuzspiest darbam/autoram neko, kas tajā nav/nav bijis paredzēts