putni galvā
putni galvā
- darba diena
- 2.6.20 07:24
- sēžu un noskaņojos, sola ļoti karstu un nevaru saprast, kuru kleitu vilkt (biksītes ar kājiņām vēl brauc). manis pēc brīvdienas varētu turpināties, bet, liekas, vakar bija pēdējā lieldienu cikla brīvā diena, svētais gars nolaidies, visiem, kuriem jābrauc, debesīs uzbraukuši. nākamā brīvdiena būs 15. augusts, līdz tai vēl jānodzīvo.
vakardienas soļi (vēl divas dienas rakstu, līdz 4.jūn.) - 10 975, maza pastaiga apciemot pīlītes un liela mazgāšana un gludināšana -
-
0 rakstair doma
- valar 16 632
- 1.6.20 06:36
- guļu kā nekad - vakar atnācu no pastaigas, uzēdām atnestās zemenes un ķiršus un nosnaudāmies, pamodos, uztaisīju vakariņas, iekārtojos palasīt grāmatu un nogulēju līdz naktij. iztīrīju zobus, apgriezos uz otriem sāniem un tikko pamodos -
guļu un rūku - un jūtos labi, laimīga. varbūt mans miegainums ir saistīts ar svaru, kad pagājušo reizi biju šajā svarā (kaut kad pērnā gada decembrī un tad atkal janvārī), biju izmocījusies un pārgurusi. varbūt tagad izguļu tā laika noglabāto nogurumu? no daudzajām svara mešanas reizēm atceros, ka atgriešanās iepriekšējā svarā nozīmē atgriešanos iepriekšējās emocijās - varbūt arī iepriekšējā izsīkumā un nogurumā, ej nu sazini -
bet tikmēr ārā saule jau uzlēkusi, sveiki, kaimiņi (saule jau uzlēkusi un muļķu zemē sākas rosība, got it, got it?!), ir pirmais jūnijs, un, tāpat kā vakar, dzīve ir lieliska - vasaras viducis, brīvdiena -
kopā: 344 580
-
0 rakstair doma
- 18 790
- 30.5.20 22:38
- soļi 27: 18 790 (12,4 km) no rīta ap pusvienpadsmitiem uzskrēju pīļu ģimenītei ar septiņiem (?) maziem un pūkainiem pīlēniem, šie visi bija sataisījušies uz miegu. tas ir, mamma gulēja, sīkie braši knosījās.
vakarā izvilkām bērnus ārā, piekukoļojām ar ceptiem kartupeļiem pie Ferdinanda - nostaigājām pamatīgu apli - meitenes aizpļāpājās un aizmirsa, ka jāčīkst.
kopā: 327 958 (vai kaut kā tamlīdzīgi)
-
0 rakstair doma
- 12 410 lalalalalalala!!! HIP HIP URĀĀĀ!!!
- 29.5.20 22:25
- soļi 26: 12 410
kopā: 309 168. tas būtu 207 km, lēnā garā staigāti, aktīvais laiks 4118 minūtes (8,6 astoņu stundu darba dienas, kaut kas traks...). nu, lēnā garā, jo bieži iepauzēts puķes bildējot vai cilpojot. 10768 kcal, ja rumpītis būtu sabojāta skaitļojamā mašīna un nostaigāto nekompensētu, tas būtu -1,25 kg mīkstumu, lūk.
šis ir bez tiem, no rīta nesaskaitītajiem soļiem. no rīta nesaskaitītie soļi netiek skaitīti.
lalalalalalalala, hip, hip, urā!!! pabeidzu maijā! :)
-
10 rakstair doma
- piektdiena no mājām
- 29.5.20 08:05
- esmu apvainojusies uz savu Pacer, telefons nomira pie parka (šausmīgi neracionāli, telefons nomira, bet apvainojos uz aplikāciju, vēl neracionālāk, ja ārā ejot būtu apskatījusies, ka pa nakti nav uzlādējies, būtu bateriju paņēmusi => apvainoties vajadzētu par savu izklaidību, bet kurš gan ar to tagad ņemsies) => vakarā jāstaigā vēl, uz soļu skaitītāja tikai 2500 soļu un vēl nav, vēl nav 300 tūkstoši maijā.
plānos - darbs, vakar noņēmos ar tehniskām problēmām, šodien jāturpina. un vakarā izvilkt A. svaigu gaisu paostīt, bērns nodzīvojis visu nedēļu neizejot no mājas -
-
3 rakstair doma
- 14 060
- 28.5.20 22:23
- soļi 25: 14 060
kopā: 296 758
-
0 rakstair doma
- 13 300
- 27.5.20 20:59
- upd. soļi 24: 13 300
kopā: 282 698
-
4 rakstair doma
- 13 620
- 26.5.20 22:09
- soļi 23: 13 620
kopā: 269 398
lalalalala!!! :)
-
0 rakstair doma
- 10 500
- 25.5.20 22:52
- soļi 22: 10 500
kopā: 255 778
ā, un vēl, šovakar, labu laiciņu pēc saules rieta bija zaļas debesis. un pujenes vāzē maina krāsu, no spilgti rozā uz blāvi orandžām, gandrīz bēšām - jo vairāk atplaukst, jo gaišākas paliek -
-
0 rakstair doma
- vakar 10 557
- 25.5.20 15:30
- slow and steady - man bija apstājas brīvdienās, jutos labi, bet pārsteidzošs enerģijas trūkums. daudz gulēju, daudz snauduļoju. vispār brīnos, kur viens cilvēks tik daudz var gulēt -
soļi 21: 10 557
kopā: 245 278
-
0 rakstair doma
- 10 302
- 23.5.20 23:07
- soļi 20: 10 302
kopā: 234 721
līdz maija beigām paspēšu, skaidrs kā diena (vēl 8 dienas un 65k soļu). bet nupat sāk apnikt, tas ir, no rītiem cilpoju, lai iestaigātos, vakaros, lai salasītu trūkstošos soļus un īpaši vakaros pazudis cilpošanas prieks. tā kā pienākums, tā kā plinti negribas krūmos mest un gribas cēlāk iznesties nekā ir, nu, daudz visādu iemeslu, kāpēc -
iekšējais motivators, vēl joprojām labi guļu, no pusvienpadsmitiem/pusdivpadsmitiem līdz apmēram sešiem, bez pamošanās - tā ir laime, mīlīši, tā ir laime.
-
0 rakstair doma
- specifika
- 23.5.20 06:55
- nākamreiz, kad kūkošu pēc lietus, būšu specifiskāka, gribu, lai apmācās, ātri un mēreni stipri nolīst, paliek vēsāks, noskaidrojas, un, lai atkal ir jauks, nevis, ka samācās, trīs piles nopilina, paliek vēsāks (mazas dāvanas), un ir samācies un drūms, un dārzs tāpat izkaltis un stikla jumts netīrs. ja, ja? dzirdēji?
A. izdzīvoja mani no gultas (atkal), T. krāca kā malkas cirtējs un es iešu pastaigāties.
upd. pastaigājos. ieliņas galā, aiz krūmiem, kuros nekad nebiju ielīdusi, atradu burvīgu upīti (urgu? strautu? grāvi?) ar dzeltenajiem īrisiem! ja, ja, ja?!
šajā kontekstā atcerējos, kā pusotru gadu skrēju uz savu universitāti garām (turpat blakus, tikai nepareizā šķērsieliņā būtu jānogriežas) Lēvenes slavenajam lielajam Begijnhofam (Beguinage, franciski runājošie draudziņi) un ne reizes nenogriezos no taisnās takas un netīšām neatradu (attaisnojumam - A. bija divi gadi un es biju mūžīgajā mazo bērnu vecāku neizgulēšanās stadijā). nu, lūk, un šorīt šosejas malā, perpendikulārās ieliņas galā, atradu upīti ar īrisiem, kuriem plaukstas lieluma dzelteni ziedi.
upd.2 brīvdienas ir labākās dienas.
-
4 rakstair doma
- 11 330
- 22.5.20 20:30
- nācās cilpot apkārt kvartālam, citādi nekādi nesanāca 10 000
šodien pie mums bija friziere, visi esam ļoti glīti un sapucēti. piezīme sev, uz kakla īsi mati jūtās ļoti labi, bet izskatās ne pārāk, taisa garu ģīmi -
esmu izstaigājusi caurumus purngalos savām staigājamajām kurpēm (droši vien tāpēc, ka ideālā pasaulē vajadzētu pus numuru lielāku). kopš aprīļa vidus šajās kurpēs esmu noskrējusi 250 kilometru, gan jau, kopš pērnā gada pavasara vismaz tikpat daudz. žēl, ka rozā vairs neražo, pasūtināju gaiši pelēkas. un domājot par vasaras mēnešiem skrienamās sandales - nepacietīgi gaidu, vai derēs -
soļi 19: 11 330 (7,5 km)
kopā: 224 419
-
2 rakstair doma
- vakar 7376
- 22.5.20 07:47
- slinkoju. :)
soļi 18 (vakar): 7 376
kopā: 213 089
-
0 rakstair doma
- 20 570
- 20.5.20 23:00
- šodien biju darbā, tāpēc tik daudz soļu salasījās, uz darbu, no darba un vakarā pastaigāties ar mazumiņu pēc dārzeņu burgera un ceptajiem kartupeļiem (mazumiņam). kādu kilometru pirms mājām kāju sarāva krampis, bet, nu, neko, atkliboju.
citādi - mums vasara, +26. man patīk mazliet vēsāks. zied rozes, jasmīni, akācijas, liepas plaukst, kastaņi noziedējuši jau.
prātīgas sarunas:
es: nu, jā, bet mēs neesam draugi, mēs ar tēti esam vecāki...
mazumiņš: jā, daudz vecāki.
:) krīt aizkari un lustras.
soļi 17: 20 570 (682 kcal un 13,6 km).
kopā: 205 713
-
0 rakstair doma