putni galvā
putni galvā
- reflektēju
- 6.6.20 05:58
- manā dzīvē nekas nenotiek (salīdzinot ar pasauli, kur notiek viskautkas - covid, ekonomikas sarukums, protesti pret rasismu un policjas brutalitāti). nu, ja neskaita svaigu lažu darbā. cietušo nav - darba pasta kastes malfunkcija, čupa ar svarīgiem e-pastiem periodā 1-4/06 atradās izdzēsto pastu kastē. sekas atbilstošas, vēl strebju, daļu šodien, daļu rīt. mirušo (pagaidām) nav, tāpēc nolēmu neraizēties. tas ir, raizēties, bet nepanikot. vai es izskatos tā, it kā nepanikotu? es ceru, ka izskatos tā, it kā nepanikotu.
pieteicos spāņu valodas kursiem no septembra otrās puses. lekšu atpakaļ un turpināšu mācīties, beidzot sajutos gana atpūtusies, lai turpinātu. turklāt vienmēr var atbirt, ja nevar pavilkt. vakar atvērlu El Pais un sapratu, ka neko daudz kopš pērnā gada neesmu aizmirsusi. pašķirstīšu gramatiku, paskatīšos jūtūbi un gan jau galā tikšu.
ar soļiem sanāca kaut kā tā,
3. 12.3 tk,
4. migrēna, nil (no gultas līdz tualetei), īstenībā mazāk sāpēja, vairāk biju piekususi. vispār ar migrēnām ir tā, ka palikukšas ciešamākas, vairāk galva sāp kategorijā (ap 4-5, vai, ja paveicas, 2-3), nevis, dzimsti beidzot!, kad katra kustība beidzas ar kuņģa sulu uz grīdas.
5., vakar, saskaitīju pusi, 7.5 tk, otrajai pusei aizmirsu telefonu mājās. jauks vakars, ar saraustītiem lietusmākoņiem un krusu. zālāji no brūniem maina krāsu uz brūnu ar gaiši zaļu migliņu, mīlīgi. bet, nu, tūlīt karsēs (vai nekarsēs) atkal. lietussezona, izskatās, beigusies. uzrakstīju un dzirdu, ka līst - turklāt ar iedvesmu. lai līst - tiešām viss izdedzis.
-
4 rakstair doma
- soļi... un liepas zied
- 3.6.20 21:49
- vakarā, kad pierima vējš, pat uzsmaržoja. bet bišu šogad nav. augšā bēniņos vējš trenkā beigtu kameni 1 gab.
tātad soļi
2. 13 656
3. 12 315
esmu ļoti nogurusi.
-
4 rakstair doma
- valar 16 632
- 1.6.20 06:36
- guļu kā nekad - vakar atnācu no pastaigas, uzēdām atnestās zemenes un ķiršus un nosnaudāmies, pamodos, uztaisīju vakariņas, iekārtojos palasīt grāmatu un nogulēju līdz naktij. iztīrīju zobus, apgriezos uz otriem sāniem un tikko pamodos -
guļu un rūku - un jūtos labi, laimīga. varbūt mans miegainums ir saistīts ar svaru, kad pagājušo reizi biju šajā svarā (kaut kad pērnā gada decembrī un tad atkal janvārī), biju izmocījusies un pārgurusi. varbūt tagad izguļu tā laika noglabāto nogurumu? no daudzajām svara mešanas reizēm atceros, ka atgriešanās iepriekšējā svarā nozīmē atgriešanos iepriekšējās emocijās - varbūt arī iepriekšējā izsīkumā un nogurumā, ej nu sazini -
bet tikmēr ārā saule jau uzlēkusi, sveiki, kaimiņi (saule jau uzlēkusi un muļķu zemē sākas rosība, got it, got it?!), ir pirmais jūnijs, un, tāpat kā vakar, dzīve ir lieliska - vasaras viducis, brīvdiena -
kopā: 344 580
-
0 rakstair doma
- 18 790
- 30.5.20 22:38
- soļi 27: 18 790 (12,4 km) no rīta ap pusvienpadsmitiem uzskrēju pīļu ģimenītei ar septiņiem (?) maziem un pūkainiem pīlēniem, šie visi bija sataisījušies uz miegu. tas ir, mamma gulēja, sīkie braši knosījās.
vakarā izvilkām bērnus ārā, piekukoļojām ar ceptiem kartupeļiem pie Ferdinanda - nostaigājām pamatīgu apli - meitenes aizpļāpājās un aizmirsa, ka jāčīkst.
kopā: 327 958 (vai kaut kā tamlīdzīgi)
-
0 rakstair doma