putni galvā
putni galvā
- kāda māte, tāda meita
- 3.6.20 01:38
- A. ir saimnieciska. un viņai ir burvīgi rituāli, viņa rosās. šovakar biju sagurusi un agri izslēdzos, aizmigu lasot (pirms bērna oficiālā guļamejamā laika). pamodos no tā, ka kāds taisījās uz guļu pie manis, šaurajā (vienguļama) un vecajā biroja gultiņā, jo bija sabijies no trokšņa aiz loga. aiztaisīja logu. aiztaisīja durvis. sapurināja spilvenus. apsedza mani. paskaidroja, kāpēc ieradusies. iekārtojās blakus uz palikšanu... un, kā nolika galvu uz spilvena, tā aizmiga.
es no savas puses mazliet pasnauduļoju, uzmanīgi izrāpos no gultas, salasīju spilvenus un sedziņu. attaisīju logu. uzsedzu bērnam uz pleciem kaut ko plānu (pūš, ja logs vaļā) un aiztaisīju darbistabas durvis.
aiz nekā labāka, ko darīt, uztaisīju sev kafijas krūzi un lasu cibu.
-
0 rakstair doma
- 20 570
- 20.5.20 23:00
- šodien biju darbā, tāpēc tik daudz soļu salasījās, uz darbu, no darba un vakarā pastaigāties ar mazumiņu pēc dārzeņu burgera un ceptajiem kartupeļiem (mazumiņam). kādu kilometru pirms mājām kāju sarāva krampis, bet, nu, neko, atkliboju.
citādi - mums vasara, +26. man patīk mazliet vēsāks. zied rozes, jasmīni, akācijas, liepas plaukst, kastaņi noziedējuši jau.
prātīgas sarunas:
es: nu, jā, bet mēs neesam draugi, mēs ar tēti esam vecāki...
mazumiņš: jā, daudz vecāki.
:) krīt aizkari un lustras.
soļi 17: 20 570 (682 kcal un 13,6 km).
kopā: 205 713
-
0 rakstair doma
- 17.12.18 06:31
- bijām kino, noskatījāmies Grinču, franciski, mazums pusi nesaprata. es arī pusi nesapratu. vakar vakarā mazums, kamēr es cītīgi rakstīju ziemassvētku kartiņas uz Latviju (vēlāk jau vairs nevar, šonedēļ jānosūta), izvilka franču valodas mācību grāmatu un izlocīja verbu détester - je déteste, tu détestes, il/el déteste, nous détestons, vous détestez, ils/elles détestent
mazums paliek neciešams, ja viņai piespiedu kārtā jāsocializējas ar maniem draugiem. un es apjūku, sadusmojos un palieku pasīvi agresīva, kā man taktiski aizrādīja, un izsaku trāpīgus (kā man pašai šķiet) un indīgus (kā liekas objektīviem vērotājiem) komentārus zem deguna - es viņai vakar prasu, bērniņ, kāpēc tu tā dari, un mazums vakar saka, mamm, tu man nemaz nepievērs uzmanību. tā ir tiesa, ja nāk ciemi vai, ja ejam ciemos (reti un vēl retāk), man nav ne jausmas, kā mazumam pieklājīgi izrādīt uzmanību. ņemot vērā, ka mazums nedēļu pirms tam ir bijis visnotaļ laimīgs, ka viņam neizrāda uzmanību.
vakar vakarā bija zvanījusi māsa un es viņas zvanu pamanīju tikai tad, kad bija jau par vēlu atzvanīt - dienas bez ekrāniem ēnas puses.
vakardienas atklājums puuces mājās: vizuāli glīta pavārgrāmata yotam ottolenghi, sami tamimi jerusalem:
https://www.amazon.fr/J%C3%A9rusalem-Yotam-Ottolenghi/dp/2012315755/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1545025461&sr=8-1&keywords=yotam+ottolenghi - un jūs nekad vairs neskatīsieties uz dārzeņiem ar tām pašām acīm (kas reiz redzēts, to nevar tik vienkārši atredzēt). es pēdējā laikā esmu pārtikusi no true north (ar cukuru, sevišķi Latvijas brauciena laikā, un olu ēnu, kad tā padomā) un no dr McDoughal pavārgrāmatām. asinsspiediens reaģē - tas ir, kāpj.
riekstu pieni ir drausmīgi saldi.
-
15 rakstair doma
- 8.5.17 09:39
- bērns atklājis, ka citiem ir savādāk, bieži vairāk un labāk. vakar sanāca laba saruna par to, kas svarīgs, kas nē. bērns saka, ka jūtoties ļoti vientuļš, ka viņai neesot otra/ cita ārpus pašas, ka tētis vakaros strādājot un mamma lasot - (tas viss no tam, ka draudzenītei Karmenai (portugāliete) ir mamma, tētis, vecmamma, kura dzīvo pie viņiem, un zelta zivtiņa un kaķis un lielāka istaba un labākas spēles - un bērns piepeši sajutās mazāks un nevērtīgāks. neizskatās, ka nopietnas pārrunas bērnam ka kaut ko līdzēja.
es, es tamā kontekstā sajutos nevērtīga, ka nejēdzu savu bērnu pasargāt. bet, lai nosargātu no tā, ka ir bezgala daudz cilvēku, kuriem ir vairāk un labāk nekā mums, bet arī bezgala daudz cilvēku, kuriem ir mazāk nekā mums, un, ka mēs esam puslīdz veseli un mīlam viens otru - un tas ir apmēram viss, kas vajadzīgs laimīgai dzīvei - kā to paskaidrot bērnam.
h* viņ' zin -
upd. atcerējos līdzīgu sarunu ar savu mammu līdzīgā vecumā, kad mamma uz manām žēlabām ar patiesu neizpratni teica, bet tu taču esi paēdusi, siltumā un tev ir tētis - - -
morāle: karma.
-
47 rakstair doma
- nanny mcPhee
- 8.10.10 07:57
- ar Agnsei skatījāmies Nanny McPhee (2005) un (2010). jau labu laiku atpakaļ, mēnesi, divus. mums abām patika. daļai, kur rādīts, kā "bērni neklausa" mazliet pāri, lai nesamācās, tā teikt. runā parādījušies: Be-haive, Do not do that un, protams, Bum un Baby - Poo.
-
0 rakstair doma
- p.s.
- 12.3.10 08:25
- vakar griezu Agnesei nagus un viņa fiksi fiksi savāca rociņas un kājiņas pie sevis un varonīgi stiepa man Rūda ķepu. nekas cits neatlika kā apgriezt Rūdim nagus, tikai pēc tam bija iespējams apčikāt jaunkundzes. a propus, par Rūdi. Rūdis ir omei nočiepts ziemeļbriedis (par ko liecina vārds, atvasināts no Rūdolfa) ar sarkani-balti-zaļi-zeltspīguļotu šalli ap kaklu. šallei krāsas var atšķirt dažas dienas pēc mazgāšanas. vidēji, divas. pēčāk gan Rūdis gan šalle ieņem vienmērīgi pelēku asfalta krāsu. un Rūdis tiek spītīgi dēvēts par Lāsi. Lāci, tas ir. vai Ūdi. ģimenes draugs N. uzmetis acis lāča ragiem teica, nu, ja, lācene pacentusies. Rūdis iet visur, kur Agnese. ja nu vienīgi vakar sarunājām, ka Agnese ies vannā (Rūdis sēž uz maliņas un skatās) un Rūdis ies veļasmašīnā. tā mums iet.
morāle, ja ziemeļbriedi pietiekami ilgi sauks par lāci, viņš arī paliks par lāci. Lāsi, tas ir.
Punkts.
-
3 rakstair doma
- par podiem, ķemertiņiem un iedzimtību
- 17.2.10 10:10
- Agijas jaunkundzes pēdējais ierocis, lai pastieptu garumā ikrīta vīkšanos uz dārziņu, ir podiņš. Podiņš tiek stratēģiski pareizi novietots pie žurnālgaldiņa, lai var likt puzli un ar vienu aci skatīties multenes. Un tiek sēdēts un sēdēts, un sēdēts... kamēr dupsis nodilst.
Nu, lūk. Traukus mazgādama un ar vienu aci procesu vērodama neko nevaru padarīt, jāsmaida. Tas man atgādina tos laikus, kad siena laikā vai kartupeļu rokamajā laikā ar grāmatu iekārtojos ķemertiņā, koka sirdsmājiņā pie kūtspakaļas, un lasīju, lasīju, lasīju. Kamēr mamma kaut kur mēģināja mani sasaukt pie kārtības un darba.
Iedzimtība.
-
3 rakstair doma
- 15.8.08 17:46
- Poksis pasācis tīties aizkaros un ar uzvarošu bļāvienu lekt no tiem ārā. vēl viņa pārliecinoši rūc un izteiksmīgi sauc te-di, te-di, di-di, te-di, noliekas guļus uz grīdas un čukstiņām saka čuči, čuči, čuči.
ā, un vēl viņai zobi nāk, devītais ārā, desmitais un vienpadsmitais spīd.
ak, cik labprāt es pagulētu! noliktos uz grīdas un man nemaz nebūtu jāsaka, čuči, čuči, čuči.
-
0 rakstair doma
- 'brīt
- 25.3.08 05:50
- šon' kā parasti
+ somas jāsakārto. viena vienai naktij Rīgā (lai nav visas parpalas jākārto no mašīnas ārā, pārējais lielajā somā, + rati.
miegs nāk. ārā viss piesnidzis balts. nakts jandalētājs visu nakti nodarbojās ar nakts jandalēšanu. tā arī nesaprotu, kāpēc ir reizes, kad bērns guļ kā susurs, teju visu nakti cauri (ar pieklājīgu vienu mošanos) un citas naktis guļ kā ratiņš, ap savu asi griezdameis, sēdus un rāpus celdamies, ņurbulēdams, burbulēdams, kašķēdamies, klaigādams, spiegdams un raudādams. ar vienu vārdu sakot, nakts aktīvists. pēc iepriekšējās dienas to nevar paredzēt.
-
0 rakstair doma
- 24.3.08 07:52
- labākais veids, kā apturēt Almu no interesantu plauktu iepazīšanas, ir sakrāmēt viņas mantiņas gar malu. briļļu zaglis neies (nerāpos un nestāvēs, grīļodamies kā piedzēries jūrnieks vētras laikā) ne tuvumā, pārbaudīts.
-
1 rakstair doma
- kad neiet, tad neiet
- 23.3.08 06:07
- acī miežagrauds (visdrīzāk, sīks skrāpēdams aci vaļā kādu draņķi būs ieskrāpējis), uz barošanas laiku un atlikušo pusnakti žēlīgi lielajā gultā paņemtais, lielo pusi nakts jandalējušais neģēlīgais briļļu zaglis naktī atradis manas brilles un nolauzis kājiņu un, lai būtu kāda vērtīga nodarbošanās, izlēju svaigi mazgātajos (un gludinātajos) palagos kafiju.
-
0 rakstair doma
- simbioze
- 19.3.08 12:58
- man patīk kutināt un šim patīk smieties.
-
0 rakstair doma
- 19.3.08 12:53
- Gurļikam Burļikam palēnām parādās saprašana, ka šis dara blēņas. spriežot pēc apmierinātās sejas izteiksmes. īpaši labi pieprot muksim nu! no autiņbikšu maiņas. pamet šķelmīgu skatu, apmetas punča uz četrām un diebj, ko sīkās strupās kājeles nes.
-
1 rakstair doma
- 19.3.08 06:58
- Vunderkinds Lieliskais ar galvu ietriecās datorgaldā. Nekas traks, tikai tagad man klēpī sēž Čīkstulis Dusmīgais, asaras šķīst uz visām pusēm un raudiens mijas ar rūkšanu, beigās novelkot visai prātīgu eiii-jāāāā.
-
1 rakstair doma
- 18.3.08 14:05
- kā parasti, kad gandrīz esmu gatava atdot labo roku par pusdienas laiku, Šķībmutei Lieliskajai miega nevienā acī. nāksies vien uzcirst lūpeni un vilkt uz šosejas bodēm. aija.
nu, jācer, ka gan jau kādu reizi līdz Bērna pilngadībai dabūšu izgulēties.
-
2 rakstair doma