- par podiem, ķemertiņiem un iedzimtību
- 17.2.10 10:10
- Agijas jaunkundzes pēdējais ierocis, lai pastieptu garumā ikrīta vīkšanos uz dārziņu, ir podiņš. Podiņš tiek stratēģiski pareizi novietots pie žurnālgaldiņa, lai var likt puzli un ar vienu aci skatīties multenes. Un tiek sēdēts un sēdēts, un sēdēts... kamēr dupsis nodilst.
Nu, lūk. Traukus mazgādama un ar vienu aci procesu vērodama neko nevaru padarīt, jāsmaida. Tas man atgādina tos laikus, kad siena laikā vai kartupeļu rokamajā laikā ar grāmatu iekārtojos ķemertiņā, koka sirdsmājiņā pie kūtspakaļas, un lasīju, lasīju, lasīju. Kamēr mamma kaut kur mēģināja mani sasaukt pie kārtības un darba.
Iedzimtība. - 3 rakstair doma
- 17.2.10 16:15
-
Nu jā, bet sēžamvietu jau nodeldēt nevar. Tā tikai lēni un plūstoši ieņem podiņa formu. Bet ir taču tik jauki, smaidīt saprotot, ka tavs viltīgais bērns iedomājas, ka māmiņa ir apvesta ap stūri...
- Atbildēt
- 17.2.10 18:40
-
:) nevar gan.
- Atbildēt