putni galvā
putni galvā
- 17.12.18 06:31
- bijām kino, noskatījāmies Grinču, franciski, mazums pusi nesaprata. es arī pusi nesapratu. vakar vakarā mazums, kamēr es cītīgi rakstīju ziemassvētku kartiņas uz Latviju (vēlāk jau vairs nevar, šonedēļ jānosūta), izvilka franču valodas mācību grāmatu un izlocīja verbu détester - je déteste, tu détestes, il/el déteste, nous détestons, vous détestez, ils/elles détestent
mazums paliek neciešams, ja viņai piespiedu kārtā jāsocializējas ar maniem draugiem. un es apjūku, sadusmojos un palieku pasīvi agresīva, kā man taktiski aizrādīja, un izsaku trāpīgus (kā man pašai šķiet) un indīgus (kā liekas objektīviem vērotājiem) komentārus zem deguna - es viņai vakar prasu, bērniņ, kāpēc tu tā dari, un mazums vakar saka, mamm, tu man nemaz nepievērs uzmanību. tā ir tiesa, ja nāk ciemi vai, ja ejam ciemos (reti un vēl retāk), man nav ne jausmas, kā mazumam pieklājīgi izrādīt uzmanību. ņemot vērā, ka mazums nedēļu pirms tam ir bijis visnotaļ laimīgs, ka viņam neizrāda uzmanību.
vakar vakarā bija zvanījusi māsa un es viņas zvanu pamanīju tikai tad, kad bija jau par vēlu atzvanīt - dienas bez ekrāniem ēnas puses.
vakardienas atklājums puuces mājās: vizuāli glīta pavārgrāmata yotam ottolenghi, sami tamimi jerusalem:
https://www.amazon.fr/J%C3%A9rusalem-Yotam-Ottolenghi/dp/2012315755/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1545025461&sr=8-1&keywords=yotam+ottolenghi - un jūs nekad vairs neskatīsieties uz dārzeņiem ar tām pašām acīm (kas reiz redzēts, to nevar tik vienkārši atredzēt). es pēdējā laikā esmu pārtikusi no true north (ar cukuru, sevišķi Latvijas brauciena laikā, un olu ēnu, kad tā padomā) un no dr McDoughal pavārgrāmatām. asinsspiediens reaģē - tas ir, kāpj.
riekstu pieni ir drausmīgi saldi.
-
15 rakstair doma
- nīgrs manipulatora braindump
- 29.11.18 05:46
- šorīt grūti būt pateicīgai, pamodos vēl (jau?) nogurusi. vakar atnācu mājās izpumpējusies un nīgra uz visu pasauli. ārā tumšs, cilvēki brauc kā ambāļi, velkās kā tikko sildīti miroņi, nezko gaidīdami pie luksaforiem un bloķēdami krustojumus, vakar izbraucu uz darbu pusstundu ātrāk un nonācu galā kā parasti, šomēness nav nekādu cerību izmantot kaut dažas no pārstrādātajām 30 virsstundām, kas nozīmē, ka visas, kas virs 20 pazaudēšu. par ko vēl jāsūdzās - jau aizmirsu. ka esmu nogurusi strādādama par diviem. ka manā vietā nevienu neņems (nekā jauna), bet C nākamgad dosies uz Afganistānu un M. jau divus gadus skatās pēc siltas vietiņas, kas ir saprotami, šajā amatā viņa jau ir piecus gadus, man jau sen būtu apnicis. interesanti, vai mans nīgrums ceļās no tā, ka manas gaidas gauži atšķiras no realitātes, vai vairāk no tā, ka man nav nekādas iespējas kaut ko no tā visa ietekmēt - ārā ir tumšs un rudens (pāries pats), citi braucēji gandrīz vienmēr brauc kā ambāļi (un es arī, turklāt es vēl varu arī ieslēgt avārijas gaismas, izkāpt ārā un principiāli apavaicāties tam principiālajam ambālim, kurš izplājies pa divām joslām, kāpēc viņam liekas, ka tur ir tikai viena josla). tajās divās reizēs, kad tā izdarīju, cilvēks beigās tomēr saņēmās un pārkārtojās uz vienu vai uz otru pusi. Tiesa, līdz tam, lai smagajiem ceļamkrāniem apvaicātos, kāpēc viņiem liekas, ka sastrēguma stundā vajag nobloķēt abas joslas šaurās ieliņās, vēl neesmu izaugusi, jo tur parasti vismaz četri celtnieki cietās cepurēs grozās apkārt, bet man gribētos, bet 1:4 - nu, jebkurai sabiedriskai aktivitātei ir fiziskas un racionālas robežas, one can do only what she can do, you know), kas vēl - nu, virsstundas nāca kopā ar darba aprakstu, tas nav nekas negaidīts, ar ko nebiju rēķinājusies, ka viņas nebeigsies - fundamentāli jāpiedomā, kā optimizēt sistēmu - man šobrīd nav enerģijas pārmaiņām, bet ja es neko nedarīšu, būs vēl sliktāk - so urgent and important and probably first thing on the list for next week. turklāt pēc nedēļas nogales būšu atpūtusies. Par C un M - c'est la vie, būs nākamie. jāuzprišina abiem darba apraksti, noderēs gan aizejošajiem, gan nākošajiem (to do list next week) turklāt ar mūsu iestādes ātrumiem tas viss būs kaut kad februārī (ātrākais) vai augustā (vēlākais). ar šitiem abiem aizies iespēja ikdienā praktizēt franču (C. ir beļģijas turks) un spāņu valdoas (M. ir spāniete). Šodien visu dienu sanāksmes (je les desteste, no me gusta nada, el tiempo perdido).
mazumiņu vakar atstāju mājās, teicās, ka sāpot galva. man gan liekas, ka galva mazumiņam ir vietā, uz pleciem, bet viņš palika mājās, lai uztaisītu prezentāciju par neizlasīto Paula grāmatu "kur pazuda saimnieks?" grāmata bija stipri pāri mazumiņa lasīšanas spējām un tagadējam latviešu vēstures un kultūras zināšanu līmenim, un prezentācijā mazumiņš (11.g.) biezā slānī klāja koķetēriju un kritiku. pēc viena stāsta, ko es izlasīju priekšā un viena stāsta, ko pati izlasīja. dzīvē nepazudīs, tātad. Tomēr tam (bet drīzāk jau tai) idiotam, kurš nolēma šo grāmatu dot ceturtklasniekiem (piektklasniekiem) vērtēšanai, kaut kas nav ar smadzeņu podu kārtībā, iespējams, tur uz dzīvi ir ievākušās zāģu skaidas - vai arī viņi ir tīši kaitnieki, kuri grib latviešu bērniem atdauzīt jebkuru patiku no latviešu literatūras. sagaidu, ka mazumiņš nupat ķersies klāt upīša zaļajai zemei. vai mērnieku laikiem. No offence, Paul.
pateicības tātad:
visi veseli (mazumiņa galvassāpes neskaitot),
jauna diena. un, pa lielam, man patīk gan rudens, gan lietus, gan lapas
vakar pabeidzu milzīgu darbu, jūtos lepna. nācu klajā ar jaunu metodi, kura, es domāju, pamatīgi sit pušu iepriekšējo (vai nu ir pilnīga kaka, bet to mēs redzēsim nākamgad),
un es tūlīt ķeršos pie otas un uzzīmēšu vēl kādu lapu. un šodien iešu uz metro. a girl needs her break, galu galā, varu arī pastaigāties pa lietu un lapām, kamēr vēl ir. sevišķi, ja ceļā jāpavada stunda šā kā tā - bet man nav zābaku (crap, this is what you get for being lazy on Saturdays) - but a girl needs a break. tātad izvēles. esmu pateicīga par to, ka man ir izvēles -
-
8 rakstair doma
- 20.8.18 07:15
- sestdien: saimniekoju, izkrāmēju koferus, pārklāju gultas, izmazgāju veļu, iztīrīju vannasistabu, uztaisīju ēst - same ol' same ol', ā, un palasīju -
svētdien: saimniekoju, taisīju ēst, izlasīju (iesāku un pabeidzu) Dziļlejas grāmatu par Jani Rozentālu, pasnauduļoju, vakarā aizbraucām uz puķu paklāju, protestējošās meitenes gan nokavējām, paklausījāmies ielu muzikantus, un pārraktajā Dārza laukumā pie antuāna nopirkām frī, kurus kompānijā ar pīlēm un baložiem notiesājām Leopolda parkā - jauks vakars sanāca. cālītis sūdzās par vecākiem, kuri darot viņam kaunu -
-
2 rakstair doma
- 8.10.16 08:11
- apslimusi (sīkas ķeskas vajāja visu pagājušo nedēļu, beidzot noķēra, sēžu un puņķojos apvainojusies uz visu pasauli, īpaši par to, ka nevaru vien beigt apvainoties uz visu pasauli). trešdien brauc Ģimene un Ģenerālis.
pateicības
visi dzīvi,
jaunas grāmatas, viens detektīvs, viena pašpalīdzības un vēl kāds kaudzīte ar labām, kuras laikam neizlasīšu,
ingvers un frisse starten, mazliet palīdz,
kafija, arī palīdz,
sestdiena. sestdienas rīti vienmēr ir labi, pilni ar iespējām -
māja, viesu guļuamistabas,
jāizvelk zābaki un jakas - nav ko vilkt mugurā,
jāaizbrauc pakaļ pakai,
biju domājusi braukt vingrot, bet ja to izveikšu, mājas tīrīšanai enerģijas nepaliks, fakts, no otras puses, izkustēties vajag, citādi jūtos stīva.
-
0 rakstair doma
- 17.10.15 09:47
- pateicības:
sestā gavēņa diena (un sagaidīju savus izmisuma bezdibeņus);
gaidu vakariņas šovakar (zinu, garšos lieliski :) ) vai arī pārdomāšu un pagaidīšu līdz rītdienas brokastīm;
brauksim Agneses draudzenei pirkt dāvanu, bērnam pēcpusdienā ballīte;
1:30 randiņš pie friziera, griezīšu matus, būšu ar sirmiem un ļ. īsiem;
ir par ko būt pateicīgai
-
0 rakstair doma
- 28.5.13 22:26
- ārā grēku plūdi. uz semināru gāju melnā negaisā, baltā gāzienā, pa pāri plūstošām ielām un zem ziedošām akācijām. seminārs elpu aizraujošs, par makroekonomikas pielietošanu ES kontekstā. daudz jauna uzzināju. ļoti noderīgi savu robu apzināšanai. tālāk jau kā parasti, sastādīt mācību plānu. bet par to es domāšu rīt. vajadzētu uzmest mazu kopsavilkumu, kamēr vēl atceros, bet esmu pārāk izpumpējusies. galu galā šodien bija normāla darba diena, pusdienslaikā stundu vingroju, starp darbu un semināru iespiedu vienu mācīšanās stundu, atnācu mājās, kaut ko sakombinēju aprijamu, izlasīju Agnesei vakara pasaku un tagad gribu gulēt. rītvakar semināra turpinājums. ideālā pasaulē rīt vajadzētu celties agrāk un izet cauri materiāliem un konspektiem. un tad vēl manām ļoti smalkajām biksēm galus vajadzētu izmazgāt, tās līdz pakaļai dubļos.
-
5 rakstair doma