- nīgrs manipulatora braindump
- 29.11.18 05:46
- šorīt grūti būt pateicīgai, pamodos vēl (jau?) nogurusi. vakar atnācu mājās izpumpējusies un nīgra uz visu pasauli. ārā tumšs, cilvēki brauc kā ambāļi, velkās kā tikko sildīti miroņi, nezko gaidīdami pie luksaforiem un bloķēdami krustojumus, vakar izbraucu uz darbu pusstundu ātrāk un nonācu galā kā parasti, šomēness nav nekādu cerību izmantot kaut dažas no pārstrādātajām 30 virsstundām, kas nozīmē, ka visas, kas virs 20 pazaudēšu. par ko vēl jāsūdzās - jau aizmirsu. ka esmu nogurusi strādādama par diviem. ka manā vietā nevienu neņems (nekā jauna), bet C nākamgad dosies uz Afganistānu un M. jau divus gadus skatās pēc siltas vietiņas, kas ir saprotami, šajā amatā viņa jau ir piecus gadus, man jau sen būtu apnicis. interesanti, vai mans nīgrums ceļās no tā, ka manas gaidas gauži atšķiras no realitātes, vai vairāk no tā, ka man nav nekādas iespējas kaut ko no tā visa ietekmēt - ārā ir tumšs un rudens (pāries pats), citi braucēji gandrīz vienmēr brauc kā ambāļi (un es arī, turklāt es vēl varu arī ieslēgt avārijas gaismas, izkāpt ārā un principiāli apavaicāties tam principiālajam ambālim, kurš izplājies pa divām joslām, kāpēc viņam liekas, ka tur ir tikai viena josla). tajās divās reizēs, kad tā izdarīju, cilvēks beigās tomēr saņēmās un pārkārtojās uz vienu vai uz otru pusi. Tiesa, līdz tam, lai smagajiem ceļamkrāniem apvaicātos, kāpēc viņiem liekas, ka sastrēguma stundā vajag nobloķēt abas joslas šaurās ieliņās, vēl neesmu izaugusi, jo tur parasti vismaz četri celtnieki cietās cepurēs grozās apkārt, bet man gribētos, bet 1:4 - nu, jebkurai sabiedriskai aktivitātei ir fiziskas un racionālas robežas, one can do only what she can do, you know), kas vēl - nu, virsstundas nāca kopā ar darba aprakstu, tas nav nekas negaidīts, ar ko nebiju rēķinājusies, ka viņas nebeigsies - fundamentāli jāpiedomā, kā optimizēt sistēmu - man šobrīd nav enerģijas pārmaiņām, bet ja es neko nedarīšu, būs vēl sliktāk - so urgent and important and probably first thing on the list for next week. turklāt pēc nedēļas nogales būšu atpūtusies. Par C un M - c'est la vie, būs nākamie. jāuzprišina abiem darba apraksti, noderēs gan aizejošajiem, gan nākošajiem (to do list next week) turklāt ar mūsu iestādes ātrumiem tas viss būs kaut kad februārī (ātrākais) vai augustā (vēlākais). ar šitiem abiem aizies iespēja ikdienā praktizēt franču (C. ir beļģijas turks) un spāņu valdoas (M. ir spāniete). Šodien visu dienu sanāksmes (je les desteste, no me gusta nada, el tiempo perdido).
mazumiņu vakar atstāju mājās, teicās, ka sāpot galva. man gan liekas, ka galva mazumiņam ir vietā, uz pleciem, bet viņš palika mājās, lai uztaisītu prezentāciju par neizlasīto Paula grāmatu "kur pazuda saimnieks?" grāmata bija stipri pāri mazumiņa lasīšanas spējām un tagadējam latviešu vēstures un kultūras zināšanu līmenim, un prezentācijā mazumiņš (11.g.) biezā slānī klāja koķetēriju un kritiku. pēc viena stāsta, ko es izlasīju priekšā un viena stāsta, ko pati izlasīja. dzīvē nepazudīs, tātad. Tomēr tam (bet drīzāk jau tai) idiotam, kurš nolēma šo grāmatu dot ceturtklasniekiem (piektklasniekiem) vērtēšanai, kaut kas nav ar smadzeņu podu kārtībā, iespējams, tur uz dzīvi ir ievākušās zāģu skaidas - vai arī viņi ir tīši kaitnieki, kuri grib latviešu bērniem atdauzīt jebkuru patiku no latviešu literatūras. sagaidu, ka mazumiņš nupat ķersies klāt upīša zaļajai zemei. vai mērnieku laikiem. No offence, Paul.
pateicības tātad:
visi veseli (mazumiņa galvassāpes neskaitot),
jauna diena. un, pa lielam, man patīk gan rudens, gan lietus, gan lapas
vakar pabeidzu milzīgu darbu, jūtos lepna. nācu klajā ar jaunu metodi, kura, es domāju, pamatīgi sit pušu iepriekšējo (vai nu ir pilnīga kaka, bet to mēs redzēsim nākamgad),
un es tūlīt ķeršos pie otas un uzzīmēšu vēl kādu lapu. un šodien iešu uz metro. a girl needs her break, galu galā, varu arī pastaigāties pa lietu un lapām, kamēr vēl ir. sevišķi, ja ceļā jāpavada stunda šā kā tā - bet man nav zābaku (crap, this is what you get for being lazy on Saturdays) - but a girl needs a break. tātad izvēles. esmu pateicīga par to, ka man ir izvēles - - 8 rakstair doma
- 29.11.18 07:37
-
Izvēles tiešām ir. Izņemot veidu un laiku miršanai (no suicide).
- Atbildēt
- 29.11.18 08:06
-
turnkāt tā visa ir ikdienas huiņa, nekā traģiska, viss tas pats, viss tas pats. :) Paldies, ka izlasīji -
- Atbildēt
- 29.11.18 08:00
-
Pasūti zabakus no ecco mājas lapas.
- Atbildēt
- 29.11.18 08:06
-
gracias, cariña, nopietni!
es nākamned. braucu uz Lju, biju iedomājusies LV ecco bodē, bet online ir as good as it gets as well - - Atbildēt
- 29.11.18 08:25
-
Redzi, man arī nav rudens zābaku un es tos nenopirkšu līdz pavasarim,jo zobs ir prioritārāks, bet tev tik vienkārši, klikšķis, un ir:)
- Atbildēt
- 29.11.18 09:32
-
jā, es esmu milzīgi pateicīga par to, ka man paveicās dabūt darbu, par kuru man pietiek - fakts, es tiešām esmu, un par laiku, kurā piedzimu, manai mammai tādu iespēju nebija -
:) tas ir, tajos brīžos, kad tieku pāŗi iekšējai indes žurkai, ka abi mani padotie dabon precīzi divas reizes vairāk vienkārši tāpēc, ka strādā ilgāk (bet ne labāk), un ar krietni mazāku atbildību. tiesa, arī garlaicīgāk. viss ir relatīvs - - Atbildēt
- 29.11.18 11:04
-
Tev ir iespēja par to visu reflektēt :)
- Atbildēt
- 30.11.18 13:10
-
jā. :)
- Atbildēt