- Esmu atpakaļ
- 6.12.14 09:28
- Bilance:
Darbs: esmu gandrīz bezalgas atvaļinājumā, T. nosprieda, ka varam atļauties, ka es nestrādāju vēl kādus piecus mēnešus. Nu, tur garš stāsts, kāpēc viņš tā izlēma, varbūt kādreiz zem lieliem grādiem izstāstīšu.
Rakstīšana: kaut ko čabinu, galvenokārt vingrinājumus. esmu izlasījusi kaudzi ar grāmatām, daudzas labas, par to, kā rakstīt. man steigšus vajadzīgs kāds kurss latviešu gramatikā, rakstot sapratu, ka esmu pārvērtusies par kārklu latvieti, latviski parakstīt vairs nevaru un angliski - angliski diez vai jelkad varēšu sameistarot kaut ko, kas atgādinātu literatūru. NaNoWriMo vāŗdu skaitu neuzrakstīju. Rīta lapas vēl joprojām rakstu. Ar roku.
Zīmēšana: drusku zīmēju, sev par prieku.
Franču valoda: kaut kā jau muļļājos, bez acīmredzamiem panākumiem.
Mācīšanās: esmu izlasījusi kaudzēm dažādu metodoloģijas grāmatu, ar dažām padalīšos, patiešām labas. par mācīšanās stratēģijām, visādas radošuma atbloķēšanas vingrinājumu grāmatas, dažas par to, kā efektīvāk mācīties un tā.
Mūzika: bez jaunatklājumiem, šobrīd. Nopirku Cecīlijas Pēterburgas disku, ir lielisks, bet neko citu no viņas es arī negaidīju.
Vingrošana: trīs reizes nedēļā.
Svars: Septembrī/oktobrī pabeidzu WHOLE30, var izmēģināt, efektīva.
Bērns aug griezdamies. Reizēm domāju, ka bērni mums ir doti tāpēc, lai mēs piedzīvotu absolūtu mīlestību. Tas ir, nevis, ka mēs mīlētu viņus ar absolūtu mīlestību, bet ka viņi mīl mūs, tādus, kādi esam. vai par spīti tam, kādi mēs esam.
Meditācija: Meditēju. Izlasīju brīnišķīgu grāmatu (2010), Tima Parka Iemāci mums sēdēt mierīgi (Tim Parks Teach Us to Sit Still: A Sceptic's Search for Health and Healing)
Grāmatas: Mans kindls saka, ka 143 šogad, gan jau, ka ir pa kādai vairāk. biju aizmirsusi, cik brīnišķīga padarīšana ir lasīšana
Acs: Operētajai acij katarakta... bet sliktāk nepaliek, kā bija, tā ir. Pie ārsta janvāŗī.
Nu tā apmēram. Viss kā parasti. - 12 rakstair doma
- 6.12.14 10:48
-
Čau, Jojo! Nepazūdi atkal, mums Tevis pietrūka!
- Atbildēt
- 6.12.14 10:53
-
!!
!!
!!
nepazūdi gan! - Atbildēt
- 6.12.14 11:09
-
Izklausās pēc patīkamas dzīves:) Es, kā visi citi, saku - nepazūdi!
Jautājums par to WHOLE30 - ieskatījos drusku, kas tas ir. Pastāsti mazliet par rezultātiem - sajūtām, svara zaudējumu, rezultātiem? Gribu pastāstīt tālāk savai draudzenei. Es gan pati negrasos neko tādu uzsākt, esmu laimīgi zaudējusi 16 kg un atradusi kaut kādu savu svara uzturēšnas sistēmu, kas mani apmierina (un neizslēdz alkoholu un našķuš pa retam:)), tas ir gandrīz vai pietiekami, Svētki un ceļojumi, protams, kaut ko pieaudzē klāt, bet tad atkal kaut kā izdodas tos pāris kg zaudēt. Derētu, jā derētu vēl kādi 3-4, bet tas laikam nāksies ļoti grūti, lai gan apmēram zinu, kā to darīt - kad būs tam pietiekama apņemšanās. - Atbildēt
- 6.12.14 19:38
-
pirmās divas nedēļas nīgras, pēc tam pierod tā, ka grūti pārtraukt. LIela ņemšanās ar gatavošanu un plānošanu. Svaru neko daudz nezaudē, uz to laiku ap 5 kilogramiem, no kuriem kādus 3 dabon atpakaļ, kā atsāk visēdāja dzīvi. Es tā arī īsti pie maizes un cukura neesmu atgriezusies, sojas produktus, riekstus, pupas un piena produktus gan ēdu šad un tad, kad sakārojas.
- Atbildēt
- 6.12.14 20:06
-
Nu, es pirms kāda gada pāris reizes ievēroju to somu metabolisma diētu (divas nedēļas), un biju arī vienā igauņu badošanās iestādē, kur es gan nebadojos, bet ieturēju diētu un daudz staigāju, katru dienu kilometrus vismaz desmit. Bet pēc tās somu diētas kaut kā normāli iegājās nēēst ogļhidrātus ikdienā (bet arī pilnīgi neizslēdzu). Vienkārši nav vairs tādu vakariņu ar pastu, rīsiem vai tml., arī nekādu sviestmaizīšu. Galvenais - olbaltumvielas (zivis, gaļa) un ļoti daudz dārzeņu. Un alkohols, jā, tur arī ogļhdrāti. Bet pagaidām tas kaut kā labi strādā. Neko arī nekārojas pēc tiem graudu produktiem. Vēl arī cenšos ievērot vienkāršu principu - ja negribas ēst - neēd. Piemēram, šodien. Bijām pie mammas uz pansionātu, izbraukājām veikalus, sapirkām produktus vakariņām (kukurūas cālis, cepamie ķirbji), pārbraucām mājās, drusku iedzērām, sāku vārīt rītdienai biežu zupu uz mēles buljona, apēdu šķēlīti mēles, sapratu, ka vairāk arī neko nevajag. Par laimi, nav mājās bērnu, kam obligāti kaut kas jādod vakariņās, tā ka nolēmu to cāli pārcelt uz parītdienu (rīt zupa). Mans ģimenes ārsts vispār ir drusku ar šito nojūdzies - jo vecāks tu esi, viņš saka, jo mazāk jāēd. var ēst vienreiz pa divām dienām, ar to esot pilnīgi pietiekami:) Nu, jā, labi, paldies:)
- Atbildēt
- 6.12.14 11:58
-
Forszi Tevi te satikt. Iesznjaap pa ringinjai, lai mees zinam, ka viss ir labi.
- Atbildēt
- 6.12.14 12:17
-
es pa Tevi domāju. labi, ka labi,bet žēl, ka saraksts sākas ar darbs un pēc tam ar mācības un viss skaistākais ir pašās beigās.
- Atbildēt
- 6.12.14 19:39
-
Man Faustiska pieeja dzīvei. :)
Bet, jā, daudz domāju, visvairāk man svarīga atzinība un statuss, kuru ģimenē īsti nedabon. - Atbildēt
- 6.12.14 13:30
-
urā urā tu dzīva!
- Atbildēt
- 6.12.14 14:52
-
Birjuza
Prieks lasīt, ka ESI!
Tieši pirms dažām dienām domāju, kur jūs abas māsas no cibas nozudušas :)
Raksti pa druskai vēl! - Atbildēt
- 6.12.14 19:39
-
Māsiņa arī ļoti ļoti ļoti ļoti daudz strādā.
- Atbildēt
- 7.12.14 02:54
-
Aha. Un tagad kritīšu gultā. :)
- Atbildēt