Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2023-07-19 22:48:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
mus
meli un statistika:
mazi meli, lieli meli, statistika un pensiju plāni
https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/otr
***Kā veidojās "stabilo" pensiju plānu "zaudējumi"
Konservatīvie jeb stabilie pensiju plāni parasti ir piesaistīti obligāciju (valstu, pašvaldību un uzņēmumu parādzīmes) tirgum – tas ir mazāk ienesīgs nekā akciju tirgus, bet arī daudz mazāk svārstīgs, tādēļ tiek ieteikts tiem, kuru nervi netur akciju tirgus mainīgumu, kā arī tiem, kuriem atlikuši daži gadi līdz pensijai – lai nepieļautu strauju pensiju kapitāla samazinājumu kārtējās fondu tirgu krīzes dēļ.
Pēdējā pusotra gada laikā tieši "stabilie" 2. līmeņa pensiju plāni visvairāk pievīluši savus ieguldītājus, jo piedzīvojuši vislielāko vērtības kritumu – pēdējo divu un triju gadu dinamika gandrīz visiem šiem plāniem joprojām ir negatīva, tātad piedzīvoti "zaudējumi".
Savukārt akciju tirgiem piesaistītie pensiju plāni 2023. gada 1. pusē, pateicoties pasaules akciju tirgos notiekošajai izaugsmei, ir pamatīgi atguvuši pērnā gada zaudējumus un var pamatoti cerēt, ka līdz gada beigām pēdējo divu triju gadu zaudējumi būs pilnībā dzēsti. (Konservatīvie un sabalansētajie plāni joprojām ir mīnusos un pārmaiņas tajos parasti notiek lēnāk, tādēļ uz to izkļūšanu no negatīvajām vērtībām arī jāgaida ilgāk.)
Jāsaprot, ka zaudējumi, kurus uzrāda konservatīvie pensiju plāni, tomēr ir tā dēvētie grāmatvediskie zaudējumi, nevis reāli zaudējumi visiem, izņemot tos, kuri tieši šobrīd iet pensijā un tādēļ spiesti fiksēt 2. līmeņa pensijas apjomu, tātad – pārdot vērtspapīrus, šajā gadījumā – obligācijas, kurām piesaistīts konkrētais pensiju plāns.
Kā veidojas šie zaudējumi? To iemesls ir pēdējos 50 gados straujākā pasaules centrālo banku politikas maiņa, praktiski viena gada laikā pārslēdzoties no ilggadēji uzturētām procentu likmēm ap nulli uz likmēm, kas šobrīd jau sasniegušas 4% (Eiropas Savienībā).
Diez vai otras tik straujas pārmaiņas, kas visas pasaules obligāciju tirgus novedis krīzē, sava mūža laikā vairs kāds no mums piedzīvos.
Latvijas likumdošana prasa reizi gadā fiksēt pensiju plāna ieguldījumu vērtību, norādot to tirgus cenu. Zaudējumu veidošanās mehānisms ir šāds: pieņemsim, ka Jānis pirms dažiem gadiem, kad bija ļoti zemas – ap nulli – bāzes procentu likmes, kā 2. līmeņa pensiju plāna dalībnieks ir nopircis valsts X obligācijas ar tādām pašām zemām procentu likmēm. Tagad bāzes procentu likmes Eiropā ir sasniegušas 4% un attiecīgi valstis gatavas maksāt obligāciju pircējiem četrus un vairāk procentus par savu obligāciju pirkšanu. Ja Jānim pašlaik jānoskaidro savu veco obligāciju tirgus vērtība, tad viņš dodas pie cita tirgus dalībnieka, pieņemsim, ka tas ir Pēteris, un prasa, par cik tas būtu gatavs atpirkt viņa obligācijas. Pēteris, kuram ir izvēle – vai nu pirkt valsts X jaunās obligācijas, par kurām tagad sola 4% peļņu, vai arī atpirkt Jāņa obligācijas, kuru procentu likme un peļņa ir ap nulli, protams, atbild Jānim, ka viņš būtu gatavs atpirkt Jāņa obligācijas tikai tad, ja viņš dotu tādu atlaidi, kas Pētera peļņu no Jāņa obligācijām padarītu vismaz tādu pašu, kā pērkot jaunas obligācijas – šajā vienkāršotajā piemērā atlaide varētu būt jau minētie 4% no vērtības. Jānis savā grāmatvedībā piefiksē, ka viņa obligāciju cena ir samazinājusies par 4% – viņa ieguldītie 100 eiro šobrīd ir vien 96 eiro vērti. Šādi, grāmatvediski fiksējot obligāciju tirgus vērtību, veidojas konservatīvo pensiju plānu zaudējumi.
Kā jau minēts, grāmatvediskie zaudējumi par reāliem naudas zaudējumiem pārvēršas vien tad, ja Jānis tiešām šobrīd nolemj pārdot obligācijas ar atlaidi. To 2. līmeņa pensiju plāna īpašnieks dara tikai tad, kad dodas pensijā, piefiksējot savu 2. līmeņa pensiju fonda apjomu. Visos pārējos gadījumos, ja obligācijas pārdotas netiek, tad, pienākot to dzēšanas brīdim, obligāciju izlaidējs – valsts, pašvaldība vai uzņēmums – atmaksās to pilno vērtību kopā ar procentiem.***
/fascinē termins "grāmatvediskie zaudējumi". Pensijas plāna uzturētājs ir saņēmis naudu no potenciālā pensionāra, iekasējis palielu komisiju par sliktu pakalpojumu (zaudējumus nesošu ieguldījumu plānu), potenciālais pensionārs ir zaudējis reālu naudu (ko būtu varējis notērēt vai ieguldīt saprātīgāk), bet zaudējumi esot tikai "grāmatvediski".
meli un statistika:
mazi meli, lieli meli, statistika un pensiju plāni
https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/otr
***Kā veidojās "stabilo" pensiju plānu "zaudējumi"
Konservatīvie jeb stabilie pensiju plāni parasti ir piesaistīti obligāciju (valstu, pašvaldību un uzņēmumu parādzīmes) tirgum – tas ir mazāk ienesīgs nekā akciju tirgus, bet arī daudz mazāk svārstīgs, tādēļ tiek ieteikts tiem, kuru nervi netur akciju tirgus mainīgumu, kā arī tiem, kuriem atlikuši daži gadi līdz pensijai – lai nepieļautu strauju pensiju kapitāla samazinājumu kārtējās fondu tirgu krīzes dēļ.
Pēdējā pusotra gada laikā tieši "stabilie" 2. līmeņa pensiju plāni visvairāk pievīluši savus ieguldītājus, jo piedzīvojuši vislielāko vērtības kritumu – pēdējo divu un triju gadu dinamika gandrīz visiem šiem plāniem joprojām ir negatīva, tātad piedzīvoti "zaudējumi".
Savukārt akciju tirgiem piesaistītie pensiju plāni 2023. gada 1. pusē, pateicoties pasaules akciju tirgos notiekošajai izaugsmei, ir pamatīgi atguvuši pērnā gada zaudējumus un var pamatoti cerēt, ka līdz gada beigām pēdējo divu triju gadu zaudējumi būs pilnībā dzēsti. (Konservatīvie un sabalansētajie plāni joprojām ir mīnusos un pārmaiņas tajos parasti notiek lēnāk, tādēļ uz to izkļūšanu no negatīvajām vērtībām arī jāgaida ilgāk.)
Jāsaprot, ka zaudējumi, kurus uzrāda konservatīvie pensiju plāni, tomēr ir tā dēvētie grāmatvediskie zaudējumi, nevis reāli zaudējumi visiem, izņemot tos, kuri tieši šobrīd iet pensijā un tādēļ spiesti fiksēt 2. līmeņa pensijas apjomu, tātad – pārdot vērtspapīrus, šajā gadījumā – obligācijas, kurām piesaistīts konkrētais pensiju plāns.
Kā veidojas šie zaudējumi? To iemesls ir pēdējos 50 gados straujākā pasaules centrālo banku politikas maiņa, praktiski viena gada laikā pārslēdzoties no ilggadēji uzturētām procentu likmēm ap nulli uz likmēm, kas šobrīd jau sasniegušas 4% (Eiropas Savienībā).
Diez vai otras tik straujas pārmaiņas, kas visas pasaules obligāciju tirgus novedis krīzē, sava mūža laikā vairs kāds no mums piedzīvos.
Latvijas likumdošana prasa reizi gadā fiksēt pensiju plāna ieguldījumu vērtību, norādot to tirgus cenu. Zaudējumu veidošanās mehānisms ir šāds: pieņemsim, ka Jānis pirms dažiem gadiem, kad bija ļoti zemas – ap nulli – bāzes procentu likmes, kā 2. līmeņa pensiju plāna dalībnieks ir nopircis valsts X obligācijas ar tādām pašām zemām procentu likmēm. Tagad bāzes procentu likmes Eiropā ir sasniegušas 4% un attiecīgi valstis gatavas maksāt obligāciju pircējiem četrus un vairāk procentus par savu obligāciju pirkšanu. Ja Jānim pašlaik jānoskaidro savu veco obligāciju tirgus vērtība, tad viņš dodas pie cita tirgus dalībnieka, pieņemsim, ka tas ir Pēteris, un prasa, par cik tas būtu gatavs atpirkt viņa obligācijas. Pēteris, kuram ir izvēle – vai nu pirkt valsts X jaunās obligācijas, par kurām tagad sola 4% peļņu, vai arī atpirkt Jāņa obligācijas, kuru procentu likme un peļņa ir ap nulli, protams, atbild Jānim, ka viņš būtu gatavs atpirkt Jāņa obligācijas tikai tad, ja viņš dotu tādu atlaidi, kas Pētera peļņu no Jāņa obligācijām padarītu vismaz tādu pašu, kā pērkot jaunas obligācijas – šajā vienkāršotajā piemērā atlaide varētu būt jau minētie 4% no vērtības. Jānis savā grāmatvedībā piefiksē, ka viņa obligāciju cena ir samazinājusies par 4% – viņa ieguldītie 100 eiro šobrīd ir vien 96 eiro vērti. Šādi, grāmatvediski fiksējot obligāciju tirgus vērtību, veidojas konservatīvo pensiju plānu zaudējumi.
Kā jau minēts, grāmatvediskie zaudējumi par reāliem naudas zaudējumiem pārvēršas vien tad, ja Jānis tiešām šobrīd nolemj pārdot obligācijas ar atlaidi. To 2. līmeņa pensiju plāna īpašnieks dara tikai tad, kad dodas pensijā, piefiksējot savu 2. līmeņa pensiju fonda apjomu. Visos pārējos gadījumos, ja obligācijas pārdotas netiek, tad, pienākot to dzēšanas brīdim, obligāciju izlaidējs – valsts, pašvaldība vai uzņēmums – atmaksās to pilno vērtību kopā ar procentiem.***
/fascinē termins "grāmatvediskie zaudējumi". Pensijas plāna uzturētājs ir saņēmis naudu no potenciālā pensionāra, iekasējis palielu komisiju par sliktu pakalpojumu (zaudējumus nesošu ieguldījumu plānu), potenciālais pensionārs ir zaudējis reālu naudu (ko būtu varējis notērēt vai ieguldīt saprātīgāk), bet zaudējumi esot tikai "grāmatvediski".
