srk2
Fakti no dabaszinātnēm, fizikas un matemātikas, kas būtu jāzina katram: Fakts Nr 1. Saule pa dienu nepārtraukti silda planētas Zeme pret to pavērsto vienu pusi (sauszemi, atmosfēru, augus un dzīvniekus, okeānus uc) ar aptuveni 89 000 Teravatu enerģijas daudzumu sekundē. Katru nakti Zemeslodes sasildītajai pusei atdziestot, planētas Zeme nakts puse šādu pašu siltuma daudzumu sekundē izstaro atpakaļ Kosmosā. Tāpēc mēs visi vēl esam dzīvi. Ja planēta Zeme katrā tās vietā tādu pašu siltuma daudzumu neizstarotu katru nakti atpakaļ Kosmosā, kādu tā saņem pa dienu no Saules, tad viss dzīvais uz mūsu planētas mirtu aptuveni nepilnu 2 nedēļu laikā, ūdenim okeānos, augos un dzīvniekos uzvāroties. Fakts Nr. 2. Visa cilvēce kopā, šobrīd sadedzinot naftu, gāzi, ogles, malku un sašķeļot atomu, izmantojot sauli, vēju un hidro spēku, spēj saražot tikai pavisam niecīgu enerģijas daudzumu (kas gala rezultātā mikroskopiski sasilda Zemes atmosfēru salīdzinot ar Saules gigantisko starojumu). Tie cilvēces saražotie 15-20 Teravati enerģijas sekundē, salīdzinot ar mūsu zvaigznes Zemei atnesto siltuma enerģiju 89 000 Teravatu enerģijas sekundē, kā 0,02% svārstības ir pilnīgi nebūtisks un nepamanāms siltuma daudzums gan no ģeofizikas, gan astrofizikas viedokļa. Saules starojums vienas stundas (!) laikā nogādā uz Zemes apspīdēto pusi lielāku enerģijas daudzumu, nekā visa cilvēce saražo vesela gada laikā (!), sadedzinot un sašķeļot visus fosilā kurināmā izrakteņus, biokurināmo, un atomu. Fakts Nr. 3. Saules enerģija rodas mūsu pasaulē lielākajā Zemei tuvākajā dabiskajā kodoltermiskajā reaktorā, kuru ikviens no mums var drošā attālumā vērot un sildīties, skaidrā dienā skatoties debesīs uz mūsu zvaigzni un pēc tam sajust šo atnesto milzu enerģiju darbojamies kā klimata ikdienas izmaiņas uz Zemes. Lielākā daļa Saules enerģijas uzreiz transformējas vējā, viļņos, ūdens tvaikā, augu un dzīvnieku kustībā, visā, kas mums ir apkārt un mūs silda, tas viss nāk tikai no Saules enerģijas uzturētām enerģijas apmaiņas ķēdēm. Saulīte mūs patīkami dienas laikā sasilda, kopā ar visu to, kas mums ir apkārt, bet aukstajās naktīs mēs kopā ar visu apkārtējo tikpat strauji atdziestam. Fakts Nr.4. Saule kā zvaigzne cikliski maina savu starojuma intensitāti, ar vidēji 11 (9-14) gadu ciklu, nu jau miljoniem gadu starp 2 minimumiem vai maksimumiem, kopējam atnestajam siltuma starojumam mainoties par 0.1%, t.i. 5-7 gadu laikā no maksimuma samazinoties uz leju līdz Saules aktivitātes minimumam, pēc tam par 0.1% atkal pieaugot nākamo 5-7 gadu līdz jaunam maksimumam. Šīs svārstības ir 3x-5x lielākas nekā cilvēces maksimālais 0.02% devums mūsu planētas enerģijas bilancē, sadedzinot visu fosilu kurināmo. Tīri matemātiski katrs pats var sarēķināt, ka šādos 11 gadu ciklos Saule apstaro planētu Zeme ar kādiem 89 Terawatiem enerģijas sekundē vairāk Saules intensitātes maksimuma gados un ar tikpat mazāk minimuma gados. Saules siltuma starojums uz Zemes šāda cikla laikā mainās par 89 Terawatiem sekundē uz augšu, bet pēc tam atkal uz leju. Visa cilvēce tikmēr joprojām turpina ražot ne vairāk kā 15 Terawatus enerģijas sekundē! Elementāra matemātika un ģeofizikāli aprēķini nosaka, ka mēs cilvēki ar savu sadedzināto fosilo kurināmo nespējam ietekmēt pat Saules “plankumu” cikla radīto siltuma plūsmas 0.1% regulāro izmaiņu uz Zemes, kas cikliski atkārtojas vidēji ik pa kādiem 11 gadiem (cikls mums pagaidām nezināmu iemeslu dēļ svārstās no 9 līdz 14 gadiem), šajos periodos Saulei lēnām paliekot siltākai vai aukstākai. Saules starojuma intensitāte uz planētas Zemes mainās arī ar lielāku ģeoloģisko un laikmetu ciklu periodiem, un zinātnieku ģeologu pierādīti papildus temperatūras svārstību cikli 0,22% svārstību apjomā ir bijuši arī 50, 200, 400, simtu un tūkstošu gadu ietvaros, izraisot tā saucamos ‘mazos ledus laikmetus’ kā Maundera minimums viduslaikos, vai, tieši otrādi, 30-40 gadus ilgus sausuma periodus uz Zemes.