Problēma ir nevis naudas, bet cilvēku trūkums. Tā pat nav problēma, tā ir objektīva situācijas attīstība. To sauc arī par urbanizāciju un tā notiek visur.

Un tā tas fkin būs, jo laukos cilvēki kādreiz nodarbojās ar ko? Ar lauksaimniecību. Lauksaimniecībā tajos laikos bija nodarbināts liels cilvēku skaits, jo nebija tādas modernas tehnikas kā šobrīd vai arī tehnikas nebija vispār, šobrīd tehnika ir un tāds cilvēku daudzums nav un vairs nekad nebūs vajadzīgs. Dzīve laukos kļūst par elitāru pasākumu, kurš der tiem, kuri darbu dod paši sev, strādā attālināti vai arī var atļauties braukt uz kādu no centriem, kur darbs ir. Un jā, laukos ir pašiem jārūpējas par daudzām lietām, kuras pilsētā ir izdarītas tavā vietā. Protams, ne visiem tas patīk vai der, un arī tāpēc notiek tā urbanizācija.

Tu tiešām gribi, lai tavi vai citi bērni mācās kaut kādās mikro skolās, kur viņu ir padsmit gabali uz visu skolu, bezmaz pa vienam katrā klasē? T.i. vārās savā sulā, bez iespējām kaut vai tik elementāri kā savākt komandu, lai piedalītos jebkādos konkursos vai sacensībās? Var runāt kaut ko riņķī un apkārt par "individuālu pieeju" un ko tur vēl, bet kaut kādā brīdī bērniem ir jāiemācās arī dzīvot sabiedrībā, sadarboties, veidot kontaktus. Ko tādā siltumnīcā izdarīt vispār nav iespējams. Jautājumu par interešu izglītību, kas ir vispusīgas attīstības pamatā, arī kaut kā mazo skoliņu fani izvēlas ignorēt.

Vai arī tu domā, ka atvērs katrā pagastā pamatskolu, bērnudārzu, ārsta praksi un bibliotēku (kuru darbināšanai vajadzēs piesaistīt viesstrādniekus), un tad pēkšņi cilvēki no pilsētām masveidā metīsies uz laukiem, lai šos pakalpojumus izmantotu? Nu tā nenotiks, pateikšu priekšā.