Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2019-07-12 07:52:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
dr
dienas raksts:
https://nra.lv/ekonomika/latvija/28
***Sabiedriskā ēdināšana ir luksusa patēriņa forma. Mēs varam ļoti mierīgi iztikt bez restorāniem un uzsmērēt sviestmaizes mājās. Vispār neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu jāatbalsta sabiedriskā ēdināšana? Uzskatu, ka vienīgās nozares, kuras ir jāatbalsta, ir tās, ar kurām mēs pelnām, nevis patērējam. Naudu Latvijai ienes ražojošās preču un pakalpojumu nozares, kuras vērstas uz eksportu.
***Latvijā ir vairāki sekmīgi piemēri. Tie ir Ventspils, Smiltene, Valmiera, kaut kādā ziņā arī Jelgava. Šīs ir pilsētas, kuras ir sistemātiski ieguldījušas rūpniecības infrastruktūras attīstībā. Piemēram, Smiltene ir rūpējusies, lai objektiem tiktu pievilkta elektrība, Ventspils ir būvējusi rūpnieciskās ēkas, kurās pēc tam izvietot ražošanas uzņēmumus, lai tie pārceltos uz Ventspili. No ekonomikas teorijas viedokļa ir pētījumi, kuri rāda, ka privātais bizness, no vienas puses, uzņemas risku, bet, no otras puses, piemēram, es kā uzņēmuma vadītājs uzņemos risku, bet vienlaikus nepārtraukti domāju, kā varētu sev risku samazināt. Tāpat jau tas, ko es daru, ir riskanti, un, ja varu kaut kā noņemt risku, tad tas ir tas, uz ko tiecos. Rūpniecisko ēku izbūve, lai es varētu šīs ēkas īrēt un man nebūtu tās pašam jāpērk, ir būtisks riska samazinājuma veids. Man nav jāiegulda ēku būvniecībā. Tas man būtiski samazina ražošanas risku. Tas pats attiecas uz elektrības pievadi. Šāda risku noņemšana ir ļoti svarīga, kad izvēlos, kur man ieguldīt. Tas ir iemesls, kāpēc Ventspilī vai Smiltenē ir izdevies piesaistīt rūpniecības uzņēmumus. Mums šobrīd ir atsevišķas pašvaldības, kuras pašas ir sapratušas, noorientējušās, izdarījušas un attīstījušās. Par Ventspili vēl var teikt, ka tā atrodas pie ostas, pie jūras, rietumu krastā, bet Smiltene vispār atrodas kaut kur nekurienes vidū. Vienalga tā ir spējusi to panākt, tāpēc uzskatu, ka ikviena pašvaldība var to paveikt. Tāpat uzskatu, ka valstij ir skaidri jādod pašvaldībām uzdevums rīkoties līdzīgi, kā rīkojas Smiltene. Jāpiešķir papildu līdzekļi, jo tām pašām tādu līdzekļu nav. Jāaizliedz būvēt peldbaseini, tā vietā jāuzliek par pienākumu veidot rūpnieciskos parkus un piesaistīt pie sevis rūpniecības uzņēmumus. Redzu, ka ārzemēs - vai tā ir Vācija vai Zviedrija - ļoti daudzi rūpniecības uzņēmumi tiek izvietoti ārpus Stokholmas, Berlīnes vai citām lielām pilsētām. Kaut kādos ciemos, mazpilsētiņās, kas atrodas 100-200 km no lielajiem centriem. Arī Latvijā šis varētu būt ļoti skaidrs ceļš, pa kuru iet. Investēt rūpniecisko ēku attīstībā, subsidēt, dotēt, lai Latvijas un ārvalstu uzņēmēji šeit attīstītu rūpniecisko ražošanu. Tādā veidā mēs atbalstītu tieši to sektoru, kuram ir bezgalīgas izaugsmes iespējas un kurš attīstoties varētu maksāt jebkura izmēra algas.***
/+ daudz
//Izbūvēt skolai jaunu sporta laukumu, uzlikt jaunu jumtu/logus, un pēc 3 gadiem likvidēt - tādi stāsti ir desmitiem, ja ne simtiem. (arī NBS ar šādu pieeju izcēlās, tur gan parasti bija kāda/as intereses apakšā).
///Tas ir tas, ko redzam UK, pašvaldībām pieder daudz industriālo ēku, ko iznomāt mazajam biznesam. Single unit no 60-70m^2, double unit no 120-150m^2, biznesa sākumam/hobijistiem neliek maksāt business rates (nodokli) par telpām.
Piem, NG18 single unit no pašvaldības maksā 200-300 p/m.
dienas raksts:
https://nra.lv/ekonomika/latvija/28
***Sabiedriskā ēdināšana ir luksusa patēriņa forma. Mēs varam ļoti mierīgi iztikt bez restorāniem un uzsmērēt sviestmaizes mājās. Vispār neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu jāatbalsta sabiedriskā ēdināšana? Uzskatu, ka vienīgās nozares, kuras ir jāatbalsta, ir tās, ar kurām mēs pelnām, nevis patērējam. Naudu Latvijai ienes ražojošās preču un pakalpojumu nozares, kuras vērstas uz eksportu.
***Latvijā ir vairāki sekmīgi piemēri. Tie ir Ventspils, Smiltene, Valmiera, kaut kādā ziņā arī Jelgava. Šīs ir pilsētas, kuras ir sistemātiski ieguldījušas rūpniecības infrastruktūras attīstībā. Piemēram, Smiltene ir rūpējusies, lai objektiem tiktu pievilkta elektrība, Ventspils ir būvējusi rūpnieciskās ēkas, kurās pēc tam izvietot ražošanas uzņēmumus, lai tie pārceltos uz Ventspili. No ekonomikas teorijas viedokļa ir pētījumi, kuri rāda, ka privātais bizness, no vienas puses, uzņemas risku, bet, no otras puses, piemēram, es kā uzņēmuma vadītājs uzņemos risku, bet vienlaikus nepārtraukti domāju, kā varētu sev risku samazināt. Tāpat jau tas, ko es daru, ir riskanti, un, ja varu kaut kā noņemt risku, tad tas ir tas, uz ko tiecos. Rūpniecisko ēku izbūve, lai es varētu šīs ēkas īrēt un man nebūtu tās pašam jāpērk, ir būtisks riska samazinājuma veids. Man nav jāiegulda ēku būvniecībā. Tas man būtiski samazina ražošanas risku. Tas pats attiecas uz elektrības pievadi. Šāda risku noņemšana ir ļoti svarīga, kad izvēlos, kur man ieguldīt. Tas ir iemesls, kāpēc Ventspilī vai Smiltenē ir izdevies piesaistīt rūpniecības uzņēmumus. Mums šobrīd ir atsevišķas pašvaldības, kuras pašas ir sapratušas, noorientējušās, izdarījušas un attīstījušās. Par Ventspili vēl var teikt, ka tā atrodas pie ostas, pie jūras, rietumu krastā, bet Smiltene vispār atrodas kaut kur nekurienes vidū. Vienalga tā ir spējusi to panākt, tāpēc uzskatu, ka ikviena pašvaldība var to paveikt. Tāpat uzskatu, ka valstij ir skaidri jādod pašvaldībām uzdevums rīkoties līdzīgi, kā rīkojas Smiltene. Jāpiešķir papildu līdzekļi, jo tām pašām tādu līdzekļu nav. Jāaizliedz būvēt peldbaseini, tā vietā jāuzliek par pienākumu veidot rūpnieciskos parkus un piesaistīt pie sevis rūpniecības uzņēmumus. Redzu, ka ārzemēs - vai tā ir Vācija vai Zviedrija - ļoti daudzi rūpniecības uzņēmumi tiek izvietoti ārpus Stokholmas, Berlīnes vai citām lielām pilsētām. Kaut kādos ciemos, mazpilsētiņās, kas atrodas 100-200 km no lielajiem centriem. Arī Latvijā šis varētu būt ļoti skaidrs ceļš, pa kuru iet. Investēt rūpniecisko ēku attīstībā, subsidēt, dotēt, lai Latvijas un ārvalstu uzņēmēji šeit attīstītu rūpniecisko ražošanu. Tādā veidā mēs atbalstītu tieši to sektoru, kuram ir bezgalīgas izaugsmes iespējas un kurš attīstoties varētu maksāt jebkura izmēra algas.***
/+ daudz
//Izbūvēt skolai jaunu sporta laukumu, uzlikt jaunu jumtu/logus, un pēc 3 gadiem likvidēt - tādi stāsti ir desmitiem, ja ne simtiem. (arī NBS ar šādu pieeju izcēlās, tur gan parasti bija kāda/as intereses apakšā).
///Tas ir tas, ko redzam UK, pašvaldībām pieder daudz industriālo ēku, ko iznomāt mazajam biznesam. Single unit no 60-70m^2, double unit no 120-150m^2, biznesa sākumam/hobijistiem neliek maksāt business rates (nodokli) par telpām.
Piem, NG18 single unit no pašvaldības maksā 200-300 p/m.
