Re: :)
Rakstīšu to pašu, ko Rasbainieks: sūtījām naudu, kad uzzinājām par nelaimi (ja pašķirsi atpakaļ manu žurnālu, redzēsi augustā-septembrī ierakstus par to visu), rakstījām viņai FB labus vārdus - bija slimības laikā brīdis, kad izskatījās, ka viss iet uz labu un viņa spēja lasīt un rakstīt tur.
Ja vēlies dzirdēt personīgi par mani, sūtīju naudu jau toreiz - vairāk, kā drīkstēju atļauties, bet uzskatīju par vajadzīgu to darīt, jo Sarmīte bija labākais un gaišākais cilvēks, ko pazinu. Un maijā es gatavojos braukt pie viņas, vedot līdzi visu, kas nepieciešams. Es parasti nekad neraudu, bet šobrīd jau trešo dienu bimbāju kā bērns. Un arī šajā situācijā es sūtu naudu, zināmā mērā sevis dēļ sūtu, jo zinu, ka šādos gadījumos paliek vieglāk palicējiem, kad ķermenis ir atdots zemei. Pietiks, vai vēl kaut ko pastāstīt?
Varu piebilst vienīgi šo: pēc diskusijas man radās pārliecība - ja Tava dzīve nebūtu iegrozījusies tā, kā tas šoreiz noticis, Tu būtu pirmajās rindās starp cilvēkiem, kas aizbraucējus lamā par deģenerātiem. Padomā par to, varbūt ir vērts piestrādāt pie emocionālās inteliģences.