Mana problēma ir vēlme lasīt orģinālvalodās.

Es, piemēram, nesaprotu, kāpēc "Meistars un Margarita" nav brīvi pieejama krieviski Rīgā daudzos eksemplāros, ja Rīgā dzīvo ap 40% krieviski runājošo.

Bibliotekāres apgalvo, ka viņu nepieprasa, un, lai arī šī grāmata ir skolu programmā krievu val. lit. vēst, viņu lasa maz.

Principā es jau visu saprotu - uzglabāšanas izmaksas ir pārāk lielas, lai glabātu kaut ko, kam ir vēsturiska vērtība. Piemēram, man ir plaša Ulmaņlaikā izdoto grāmatu personīgā bibliotēka. Nacionālajai bibliotēkai Zentas Mauriņas rokrakstus diez ko nevaig. No otras puses, viņi bija priecīgi ieskenēt.