Cilvēki ir patiesi...dīvaini, domājot, ka Dievam nav vienalga vai kādam galvā lakats vai hūte ar disneja rūķīšiem virsū :)

Bet nu...katram savs. Bet te nu ir tas, ka jāizvērtē, vai paliec pie sava Dieva dreskoda un gaidi, kad algu tev maksās viņš. Vai arī mani darba devēju. Vārdu sakot - izvēle vienmēr ir :)
Es vairāk te par to, ka man neienāktu prātā sūdzēties, ja, atnākot pieteikties uz darbu naktskreklā (es neko nevaru darīt - Sakārnītis tā lika!), man darba devējs darīs zināmu, ka tā jau mani ņemtu, bet būs jāvalkā hidžaba. Tālāk jau vienkārši būs mana izvēle - vai es pieņemu šos noteikumus, vai nepieņemu. Objektīvi vērtējot, kāpēc gan Darba devējam, kuram ir sena politika klientu apkalpošanas stratēģijā, būtu jāpielāgojas Darba ņēmējam?