4
Sazvanījos ar kursabiedrenēm un nekādu brīnumu - visām mums depresīvas iezīmes garastāvoklī šovakar. It sevišķi pēc saņemtajām ziņām, ka profesors uzlicis augstu latiņu. Būs pat ļoti grūti. Katra mēs citādāk ar savu depresīvo cīnāmies. Viena mācās kaut ko citu, otra pērk ogli, lai izliktu sevi uz papīra, trešā.. Nē, par visām es tomēr nezinu. Man arī vēl nav plāna kā pārvarēt rītdienu. Bet viens no variantiem bija aiziet šovakar uz pabriesmīgu klubu (vai bāru vai nezinu kā to vietu definē, un vispār bail bez zināšanām definēt, lai negadās kā reiz manai draudzenei, kas Istabas bufeti netīšām nodēvēja par kafejnīcu - naids uz mūžu no pavāra puses), paklausīties it kā labu grupu. Tas, ka man viskautkas sāp, pat nespēlētu lielu lomu. Bet nobremzē mani doma par profesora seju. Labi, atvēršu pierakstus. Aptiekas vēl ir vaļā? Es nevaru salasīt savu rokrakstu.