Sviesta Ciba |

Sacerda (

invidia) rakstīja,
@ 2008-12-28 23:24:00

Vispār pasaulei vajadzētu būt pateicīgai par manu eksistenci - es jebkura cilvēka dzīvesstāstā atradīšu kaut ko, par ko viņu apskaust. Cita lieta ir tā, ka viņi to parasti neuzzina, bet nekas jau neliedz paprasīt.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	melora 2008-12-29 13:13 (saite)
	Beidz. Dzīve ir bezgala tukša, ja nav neviena, kurš tevi kaut nedaudz apbrīno. Tas ir nevis kājslauķis, bet gan virzošais spēks, degviela un vējš zem spārniem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artizar 2008-12-29 13:21 (saite)
	Plaši izdāvātai apbrīnai nav vērtības. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	melora 2008-12-29 13:28 (saite)
	Kāpēc gan? Ja cilvēks prot katrā atrast ko apbrīnas vērtu, man tā šķiet ļoti slavējama īpašība. Pārāk skopam ar apbrīnu būt arī nav labi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	honeybee 2008-12-29 13:48 (saite)
	Apskaust un apbrīnot ir divi ļoti dažādi vārdi ar ļoti dažādām nozīmēm. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	melora 2008-12-29 14:08 (saite)
	Es (un šoreiz laikam uzdrošinos runāt arī māsas vārdā) gan starp tiem parasti lieku vienādības zīmi. Droši vien tāpēc, ka neapskaužu cilvēkus par nepelnītiem labumiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	invidia 2008-12-29 20:43 (saite)
	Nu nē, es neņemos apbrīnot visus savus vienaudžus par to, ka viņi septiņpadsmit gados nav sagādājuši sev bērnus. Tas jau nav nekāds varoņdarbs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	melora 2008-12-29 20:57 (saite)
	Tas ir lēmums. Tātad kaut kas apzināti paveikts. Turklāt man tas vārds "apskaust" šķiet tik neglīts, ka es cenšos to ignorēt vienmēr un visur. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2008-12-30 00:08 (saite)
	? Kas tad tā par politiku, ignorēt "neglītos" vārdus (un, pieņemu, prātā aizvietot ar glītākiem)? Esi tik laba, pasaki, ka es kaut ko baisi pārpratu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

melora
2008-12-30 10:23 (saite)

Eh. Tas ir kaut kas individuāls - es reiz ļoti apņēmīgi sevī izskaudu skaudību (hi) un tagad visas "ak, es gribētu, kaut man arī tā būtu" izjūtas man ierakstās apbrīnas lauciņā. Man ir grūti pat iedomāties kaut kādu tiešām velkošu, smeldzīgu skaudību, jo es kaut ko tādu pēdējoreiz jutu astotajā klasītē. Turklāt vārds tiešām neglīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

honeybee
2008-12-30 00:16 (saite)

Es beidzot sapratu, kur manā uztverē ir galvenā atšķirība starp "apbrīnot" un "apskaust".
"Apbrīnot" var neatkarīgi no paša iecerēm un mērķiem (piem., es varu apbrīnot Tūru Heijerdālu, lai arī pati neciešu ceļošanu un nekādā veidā negribu neko no tā, ko šis cilvēks ir sasniedzis/izdarījis/ieguvis). "Apskaušana" ietver sevī arī nožēlu par to, ka pašam tā nav.

Kamdēļ man no šādiem taviem izteikumiem viss saiet uz īso. Vnk neierakstās un viss, pat iztēlē ne.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: