Par pēdējiem teikumiem. Jāatzīstas, ka man tāda pusaudzība vispār nekad nav bijusi. Tāpat arī pie gudriem pieaugušiem arī gluži sevi neskaitu. Šobrīd drīzāk esmu kādas taisnes punktā, kur lieti iederas teiciens "90 procenti problēmas atrisinās pašas, pārējie 10 ir neatrisināmas" (kaut kā tml.) Godīgi sakot, pat nezinu, ar ko tas viss beigsies. Bet jo ilgāk dzīvo un vairāk krīti, jo vieglāk vari sadzīvot ar piecelšanās momentiem. Un kas ir pats svarīgākais - Tu noteikti zini, ka piecelsies, ka nekas nav mūžīgs. Arī krituma momenti. Nezinu, vai pa tēmu, bet gribējās ierakstīt.