varbūt lai pašapliecinātos...lai atstātu pēdas.

No ārpuses liekas, ka cilvēku motivācija rakstīt ir tikpat atšķirīga, cik viņu rakstītais. Tomēr man liekas, ka saknē tā ir stipri līdzīga, tāpat kā tiem, kas uz soliņa uzskrāpē "я здесь был". Turklāt nav būtiski vai jūzeris posto dzejoļus un filosofiskus apcerējumus, vai pastāsta par savu brokastu saturu. Tāds necils, bet tomēr nospiedums bezgalīgajā tīmeklī - es te biju, es te esmu, es dzīvoju, es eksistēju. Ingai Ābelei ir ļoti skaista miniatūra "Elēģija" par šo jautājumu.

ciba ļauj komunicēt, ciba daļēji kompensē uzmanības trūkumu, cibā var radoši un visādi citādi izpausties, ciba uzklausa un pažēlo.

kāpēc tu raksti?