manuprāt, tas ir drusku ekshibicionisms - mēs publiskojam sevi.

un arī drusku nekrofīlija - palasīt vecumvecus ierakstus savā un citu ļaužu dienasgrāmatās, pabikstīt līķīšus dvēselē, pacilāt skaistas un varbūt piemirstas puķītes starp biezas grāmatas dzeltenajām lapām, gremdējoties atmiņās par "vecajiem labajiem laikiem".

un arī komunikācijai, kā te jau tapa teikts.