Es vēl joprojām neesmu attapusies no izbrīna par to, ka vairošanās (rezultāts, ne process), izrādās, nav nekāda marginālā nodarbe, kas jāslēpj un par ko jākaunas, un arī ļoti cienījamu un/vai gudru un/vai māksliniecisku cilvēku vidū ir tādi, kas ar to labprāt nodarbojas un neuzskata to par stulbuma un morāla pagrimuma pazīmi.
Also, uzzinot, ka kāda no zināmajām vai pazīstamajām ir stāvoklī, pirmais impulss ir skaudība - te nu laikam hormoni un instinkti īsu brīdi aizskalo veselo saprātu, bet tas nekas, galvenais ir pēc iespējas retāk būt neskaidrā, un tad jau daba agri vai vēlu padodas.