vieglas sevis noniecināšanas tieksmes.

domas manā galvā pavisam noteikti nav normālas. es nevaru tās formulēt (tas gan liecina par manu debilitātes pakāpi, bet nu...)
ik pa laikam parādās šozofrēnisks skatiens as well. es nezinu, priekš kam es to rakstu, bet tas ir (iespējams) labāk nekā metāties ar citētiem no gudrām grāmatām vārdiem. anyway es neticu arī saviem vārdiem - izrunājot kaut vienu vārdu, man jau liekas, ka es runāju muļķības. cilvēki uz ielām, sarunas par jūtām, biznesmeņi kostīmos un dāmas ar rozā somiņām - tas viss liekas tik nesvarīgs, mākslīgs. fuck. es netieku līdzi savām domām.

es ilgojos pēc īstā itāļu cappuccino. tas sūds manā krūzē pat nemaz to neatgādina.