vakardienas secinājumu virknes paliekas.
Man patīk kā es dzīvoju, precīzāk, es to protu izbaudīt, un es neko netaisos mainīt. Brīvības sajūta un pareizā attieksme kompensē daudzus citus mazāk veiksmīgus manas dzīves aspektus. Neapmierinātība ar sevi - tikai simulācija depresīvā noskaņojuma radīšanai. Sevis žēlošana - tikai sirds un prāta izklaide. Absurda situācijas manā dzīve - tikai loģisks iznākums manai apzinātai rīcībai. Vai nav skaisti to visu apzināties?