ai, pie kājas visu un visus. kā es gribētu kādreiz sevi saprast, bļeģ, saprast galu galā, ko es meklēju, kāda velna pēc es te ņemos, kas notiek? kas velns parāvis notiek manā dzīvē? kur loģika? dzīve plūst man garām...un bļeģ skaistākais mans izgājiens ir tas, ka es nemaz necenšos iejaukties...jēga tam visam ir nosacīta...cik nu vispār kaut kam, saistītam ar mani, var būt jēga.