Neesmu vīriešnīdēja feministe, bet reizēm točna sist kādu gribās! Runa būs par ziediem. Stulba un trula tēma- vīrietis un viņa uzskati par puķu dāvināšanu..jā, dzimšanas un vārda dienās tas ir pašsaprotami, tad vēl reizēm 8.03., bet tad man tos "flokšus" nevajag! Daudz lielāks prieks man būtu, ja kādreiz tāpatvien mans puisis atnestu..nu, kaut vai pieneni(rozes nav vienīgās puķes uz pasaules), jo tas nozīmētu, ka viņš ir par mani domājis. Protams, nevajag jau atkal otrā galējībā iekrist un nest man ziedus uz katru randiņu, bet dažreiz- tas taču ir mīļi! Nu un tad, ka es varu pati atļauties nopirkt ziedus, ja vēlos! Man vajag, lai tos uzdāvina. Reiz Rīgā redzēju pisi, kurš rokeru ietērpā stāvēja pie sava moča, uz kura sēdekļa gulēja burvēga, 1m gara roze...gāju garām un nodomāju:ak laimīgā meitene.., bet varbūt viņai vienkārši bija dzimšanas diena?