*

tagad es zinu, kur ir mana īstā vieta - klosterī, kas atrodas vienstāva ēkā [lai nav kāpņu pa kurām nokrist], mazā iežogotā teritorijā [lai nebūtu vajadzības kkur braukt ar riteni], kur nav itin neviena vīrieša un nav iespēju grēkot [par ko pēc tam nākas saņemt sodu] un, kur ēst dod tikai visādas putras [lai vēl vairāk samazinātu risku izlauzt kādu zobu]. vīns un kaņepes manis pēc tur var būt cik uziet.
jo
viens zobs maksā 130ls, man vajag divus + vēl diviem maliņas/stūrīšus un 90ls es jau samaksāju tīri tā iesildoties - nu par zālēm, nervu raušanu, kanālu tīrīšanu utt.
par patīkamo, pie zobārsta pavadīto laiku, kā pievienoto vērtību visam šim jaukumam nemaz nerunājot.
un
ja kādam ir pārāk sausas apakšbikses, laipni lūdzu iet tagad ārā un nobraukt kādus 2km ar riteni. bez dubļubleķiem protams. varu pat aizdot savu ļasiku, bremzes strādā godam.

mana "īstā sajūta", attiecībā uz kko konkrētu, nav pat ne tuvu tik bezgalīga, kā mana brīvība, spēks un ticība sev, kas ir kkas nekonkrēts un vienmēr klātesošs. bet mana pacietība ir kkur tiem abiem pa vidu.
jā, jā es eju šobrīd pa gaisu, un tad? man ir iekrājies par daudz neizlietotas enerģijas un ir pilnmēness. būtu es tagad ielās, tad no sirds dumības darītu. un pēc tam kā vienmēr neko nenožēlotu, bet izbaudītu to interesantumu, kas piemīt dumību seku likvidācijā un situāciju atrisināšanā. kā jau parasti - priekā!

vo tev mājas un miers. pēdējās dienas visu laiku esmu uz gaisā iešanas robežas un ik pa brīdim arī eju pa gaisu. man vajag darbību, man vajag kustēties. es vairs negribu sēdēt, negribu gulēt, negribu, negribu, negribu. nekas man vairs negaršo [izņemot tās končas - paldies, freakart], visa mūzika apnikusi [šobrīd kkā aizgāja Sonic Youth, labi ka viņiem tik daudz albūmu un, ka man gandrīz visi ir], man ir apnicis lasīt, spēlēt Heroes un sēdēt netā, par gulšņāšnu vispār nerunājot. un nevajag man ieteikt kādu filmu pastīties - es nēgrībū. ja vēl tas zobs nesāpētu vismaz. gg taisnība - toč manī negants vells sēž iekšā. ja rīt nebūs labs laiks un neviens mani nevedīs pastaigāties es nezinu kas notiks. varētu notikt pat, piemēram, tas, ka es ņemu savu ļasiku ar visām nestrādājošajām pakaļbremzēm un pisu kkur taisni pa rajonu.

nokost galvas, nokost galvas, nokost visiem, visiem, visiem vīriešiem galvas.
nu apmēram tā, kā vecos laikos Kurzemes krasta lībieši pavasaros ķēra vārnas, ar zobiem nokoda galvas un cepešos cepa. buljonos vārīja. pusdienās ēda, vakariņās ēda, brokastīm ar atstāja, bet, ja naktī sagribējās vēl, tad klusi, klusi uz pieliekamo lavījās. uzkost pa druskai.

es gaidu kad ziedēs jasmīni.

tikko jau iesāku rakstīt megagigasupernīgru postu, bet tieši atnāca blin_da un atnesa DIY sušī. tad nu atlieku to nīgrumu uz kādu brīdi, vai, moš, kad paēdīšu, tad vairs negribēsies neko tādu rakstīt.

pat, ja mans miers klaiņo apkārt citus mierinādams un par mani pašu ir nedaudz piemirsis, es tomēr netaisos būt kādam amortizators. ne pa kam. lai pis taisni.