Nu, jā, godīgums. Centrālais piesaucamais arguments, ar to var piesegt jebkuru cūcību, sākot ar tukšu, nepatīkamu ziņkārību, turpinot ar klačošanos, pārspīlējot un sagrozot informāciju un beidzot ar prastu vardarbību.
Kultivējiet savu godīgumu uz veselību, es šajā nepiedalos.
Es neteiktu, ka godīguma dēļ. Ja manā acu priekšā krāpj, tad man ir jākontrolē ko un kā teikt, kad kràpējs ierodas citā sastāvā. Es ar uzskatu, ka svèšās ğimenēs nav jājaucas, bet tad nevajag krāpējam iesaistīt citus tajā afērā. Tāpēc es parunātu ar krāpēju, bez moralizēšanas, par to. Krāptajam neteiktu gan neko. Ne es pati gribētu, ka kāds no malas apgaismo, ne taisos citiem ziņas pienest. Un tieši tāpēc es negribu to redzēt un līdz ar to tajā piedalīties.
It kā esmu diezgan ilgi šajā pasaulē nodzīvojis, bet nudien kaut kā parasti nesanāk neviļus uzskriet pāriem, kas kaut kur kaktā kniebjas, neatkarīgi no tā, krāpj viņi ar to kādu vai nekrāpj. Acīmredzot, kaut kādā citā pasaulē dzīvoju.
man starp citu ir gadījies. divas reizes (t.i. ar diviem atšķirīgiem pāriem) turklāt.
vissāpīgāk ir tad, ja abas pāra sastāvdaļas ir tiešām draugi. ja draugs ir tikai viens no viņiem, tad jau vieglāk.
un par jaukšanos - kā jau zemākos komentāros rakstīja - ok, dari, ko gribi, bet tad nejauc mani iekšā. es negribu zināt par tādām lietām, piesegt tādas lietas un kaut kādās kopīgās tikšanās reizēs skatīties acīs tam kuru krāpj un domāt savas skumjās, samaitātās domas.
kad mani krāpa, viena no pretīgākājām domām bija tieši par to, kā cilvēki, kuri ļoti iespējams par to zināja, skatījās man acīs, komunicēja un izlikās, ka viss ir pilnīgi normāli un kārtībā.
vēl, ja es piemēram, redzu ka kāds tramvajā velk kādam no kabatas maciņu ārā, tad arī labāk neko neteikt? tā jau arī sanāk jaukšanās svešās darīšanās, kurās viens zina par notiekošo, otrs ir laimīgā neziņā.
Maciņš ir kriminālnoziegums, tā dēvētā "krāpšana", kas nav nekāda krāpšana, bet vienkāršs sekss ar citu, nevis ar tevi, ir kaut kas pavisam cits. Pārāk lielu nozīmi pievēršat seksam, dārgie līdzbiedri, lūk ko varu teikt. Tā kā tādi dzīvnieki, goda vārds "es tagad esmu tevi iezīmējis, tu esi mans" :))
Un kāda tur sanāk piesegšana, interesanti - ir tā bijis, ka tev kāds no draugu pāra prasa - "klau, inese, mans partneris sekso ar citiem?" Ja jau prasa, kālab melot, melot nevajag. Taču man jau šķiet, ka parasti neprasa tomēr.
ok, dziļi subjektīvi, bet man sāp vairāk, ja mani krāpj, nekā, ja nozog maciņu. vienkārši sekss ar citu - jā, ok. bet parasti, ja cilvēki dzīvo kopā viņi vienojas par kaut kādu attiecību modeli. ja abi vienojas un abiem ir ok ar tā sauktajām brīvajām attiecībām vai zviedru ģimeni vai vatver vēl kaut ko tamlīdzīgu - bet, lūdzu. tas būs vienkārši sekss ar citu. bet, ja viens ir pārliecināts monogāmists, bet otrs saprot, ka ir poligāmists, tad ir jāšķiras, nevis kādam slepus jādrātējas apkārt. nu vai arī tad tam, kuram gribas seksu ar citu ir jānāk pie tā sava dzīvesbiedra, kuram negribas, lai ir sekss ar citiem un jāsaka - tā, man gribas sekss ar citu, ja Tu samierinies, varam palikt kopā, ja Tev tā nav ok, davai, šķiramies.
par to piesegšanu - vienreiz man bija tā, ka biju klāt, kad viens mans draugs krāpa otru manu draugu ar citu personu. tas, kuru krāpa to uzzināja un pēc tam mēs gandrīz kļuvām par nedraugiem, nu, viņš šausmīgi ņēma ļaunā, ka es 1) to neapturēju; (bet kā gan es to būtu varējusi izdarīt) 2) nepateicu viņam.
Kultivējiet savu godīgumu uz veselību, es šajā nepiedalos.
vissāpīgāk ir tad, ja abas pāra sastāvdaļas ir tiešām draugi. ja draugs ir tikai viens no viņiem, tad jau vieglāk.
un par jaukšanos - kā jau zemākos komentāros rakstīja - ok, dari, ko gribi, bet tad nejauc mani iekšā. es negribu zināt par tādām lietām, piesegt tādas lietas un kaut kādās kopīgās tikšanās reizēs skatīties acīs tam kuru krāpj un domāt savas skumjās, samaitātās domas.
kad mani krāpa, viena no pretīgākājām domām bija tieši par to, kā cilvēki, kuri ļoti iespējams par to zināja, skatījās man acīs, komunicēja un izlikās, ka viss ir pilnīgi normāli un kārtībā.
vēl, ja es piemēram, redzu ka kāds tramvajā velk kādam no kabatas maciņu ārā, tad arī labāk neko neteikt? tā jau arī sanāk jaukšanās svešās darīšanās, kurās viens zina par notiekošo, otrs ir laimīgā neziņā.
Un kāda tur sanāk piesegšana, interesanti - ir tā bijis, ka tev kāds no draugu pāra prasa - "klau, inese, mans partneris sekso ar citiem?" Ja jau prasa, kālab melot, melot nevajag. Taču man jau šķiet, ka parasti neprasa tomēr.
vienkārši sekss ar citu - jā, ok. bet parasti, ja cilvēki dzīvo kopā viņi vienojas par kaut kādu attiecību modeli. ja abi vienojas un abiem ir ok ar tā sauktajām brīvajām attiecībām vai zviedru ģimeni vai vatver vēl kaut ko tamlīdzīgu - bet, lūdzu. tas būs vienkārši sekss ar citu. bet, ja viens ir pārliecināts monogāmists, bet otrs saprot, ka ir poligāmists, tad ir jāšķiras, nevis kādam slepus jādrātējas apkārt. nu vai arī tad tam, kuram gribas seksu ar citu ir jānāk pie tā sava dzīvesbiedra, kuram negribas, lai ir sekss ar citiem un jāsaka - tā, man gribas sekss ar citu, ja Tu samierinies, varam palikt kopā, ja Tev tā nav ok, davai, šķiramies.
par to piesegšanu - vienreiz man bija tā, ka biju klāt, kad viens mans draugs krāpa otru manu draugu ar citu personu. tas, kuru krāpa to uzzināja un pēc tam mēs gandrīz kļuvām par nedraugiem, nu, viņš šausmīgi ņēma ļaunā, ka es 1) to neapturēju; (bet kā gan es to būtu varējusi izdarīt) 2) nepateicu viņam.