Lietuvija

Posted on 2014.07.21 at 02:11
Tags: , ,
Tesa bija otro gadu pēc kārtas uzaicināta uz Velnio Akmuo un mēs gluži tāpat kā pērn, izmantojām to, lai mazliet paeksplorētu braļuku zemi. tā kā festivāla pilsētiņu - Anikšķus izpētījām jau pagājšgad, tad šoreiz bija plāns doties uz Molētas reģionu - Lietuvas ezeru zemi + apmeklēt Etnokosmoloģijas muzeju.
doma bija izbraukt 4dien pa dienu un kko paekskursēt pirms Shining konča, bet mēs aizsēdējāmies Trīs pavāros, kur mūs dzirdināja ar limonādēm, baroja ar maizēm un zupām (nekur nebija bietes) utt., tāpēc izbraucām tikai ap sešiem. ieradāmies Devilstounā tieši uz Shining. tā bija vienīgā grupa festivālā, par kuru mums bija kaut cik neliela interese un vēlme dzirdēt. jāatzīst, ka pirms 6 gadiem Skaņu Mežā viņi likās daudz krutāki. pirmo nakti nogulējām festivālā, bet no rīta, kad saule sāka pārvērst telti siltumīcā, fiksi savācām mantiņas un laidāmies projām.

ceļš no Anikšķiem uz Molētu ļoti skaists, bet es priecājos, ka man nebija jāstūrē. bez skaistuma, tas bija arī vēl ar ne visai kvalitatīvu segumu, šaurs (vietām asfaltēts tikai vienas mašīnas platumā), ļoti līkumains un ļoti paugurains.


Molētu tūrisma informācijas centrs, kur dabūjām reģiona karti http://www.infomoletai.lt/en


Molētas ielās


baznica




puķes un knaģīši


Inturkes koka baznica. Inturke ir mazs ciematiņš netālu no Molētas


tur tādi smuki bruģīši pie tās baznicas


lodziņi arī glīti


iekšskats


krāso solus






burvīga vieta - Kertuojas pilskalns, pie Kertuojas ezera




es gan biju cerējusi ka no kalna būs smuks skats pāri ezeram


bet to varēja redzēt vien pa šādu spraudziņu starp kokiem


toties pilskalna pakājē bija jauka pludmalīte ar ļoti romantisku gaisotni, kurai bija grūti pretoties


vēl tur bija ūdens, silts kā čuras. un ļoti sekls krasts, mēs tā arī neiegājām dziļāk par jostasvietu, jo bija slinkums


tur bija tik jauki, ka ilgi negribējās doties prom


ēdām persikus


karājāmies kokos


līdz beigu beigās braucām tālāk un trāpījām nelielu, ar vecu bruģi bruģētu grantinieka posmu. ceļi vispār turpināja būt šauri, līkumaini, pauguraini, nepārredzami, bet ainaviski ļoti glīti.




izbraukājāmies gar vēl visādiem ezeriem un no citas puses atkal iebraucām Molētā, jo mums vajdzēja bankomātu un proviantu






tālāk virzījāmies uz Etnokosmoloģijas muzeja pusi, pirms tam vēl apskatot kkādu etnogrāfiskas observatorijas atdarinājumu, kur mazliet oda pēc krīvu krīvu padarīšanām
http://www.infomoletai.lt/en/tourism/places-interest/museums/ethnographical-farmstead-and-ancient-observatory-celestial-bodies
















ze old gāds end ze ņū gāds














nopeldējušies Gilužī (tur bija ļoti, ļoti dzidrs ūdens) devāmies padzert kafiju/tēju


iestādījumā ar nosaukumu Zodiaks. izkārtais vēzis radīja pārdomas par to vai viņi maina zodiaka zvērus atbilstoši zvaigžņu kustībai, jebšu iestādījuma īpašnieks/bērns/laulenis ir vēzis pēc horoskopa


pēc tam jau bija gandrīz pienācis laiks mūsu ekskursijai pa Etnokosmoloģijas muzeju. kurā man nācās lielā mērā vilties. viņiem tur ir dienas un nakts ekskursijas. nakts ekskursijās, pie skaidrām debesīm, var skatīties teleskopā uz debess spīdekļiem. tā kā izrādījās, ka ekskursijas jāpieteic pāris nedēļas iepriekš, tad nakts ekskursijā mēs netikām. toties mūs pielika klāt leišiem dienas ekskursijā, solot audiogidu angļu valodā (bez gida tur vispār nelaiž, ekskursijas notiek tikai grupās un ar gidu). diemžēl audiogids izrādījās pilnīgs sūds. lielāko daļu pavadījām garlaikojoties un gaidot kad gids beigs savu lietuvisko stāstījumu. eksponāti likās interesanti, bet nekur nav ne rindiņas citā valodā - viss ir tikai lietuviski. es par to jau gānījos pērn, Anikšķu zirgu muzejā, bet tur vismaz viss bija vairāk vai mazāk saprotami un interesanti vnk pašam klīstot un apskatot. kas man aizšāva vēl papildus nīgrumu ir tas, ka tas muzejs visnotaļ nesen ir par Eiropas naudu renovēts un modernizēts, turklāt sludinās kā vienīgais tāda veida muzejs Eiropā. vai tad tiešām nevarēja informāciju dublēt vismaz angliski un krieviski? karoč Lietuva ir pasaules centrs un visiem ir jāzina lietuviešu valoda. starp citu "recepcijas" meitene, kas reģistrē ekskursijām angliski nerunā, krieviski runā vāji (mēs mēģinājām laicīgi pieteikt ekskursiju zvanot uz turieni, bet neviens necēla. tad Kārlis aizrakstīja epastu, ka nevarot sazināties ar viņiem via phone, uz ko tika atbildēts (tad kad jau bijām mājās), ka viņu via phone esot tāds un tāds (seko numurs). gids it kā runā gan angliski, gan krieviski, bet ar tik nesaprotamu akcentu, ka manai ausij tas praktiski neatšķīrās no lietuviešu valodas. es ļoti brīnos, ka muzeja mājaslapā ir pieejama informācija latviski http://www.etnokosmomuziejus.lt/vesture?lang=lv (kas man zināmā mērā radīja maldīgu iespaidu, ka tur viss būs baigi kruti un nekādu valodas problēmu nebūs)





bijām drusku par ātru, tāpēc kavējām laiku muzeja ārpusē esošajā saules sistēmā - http://www.diena.lv/pasaule/lietuvas-etnokosmologijas-muzeja-izveidots-milzigu-laukakmenu-aplis-iezime-saules-gaitu-13984972






Jupiters






ekspozīcija izkārtota pa tādiem stāviem, nekur aizklīst no gida nav ieteicams, jo durvis uz atslēgām, viss atveras un aizveras kā gids virzās
















skats no augšas. apkārtne tur ir brīnumskaista


selfijs


skats uz saules sistēmu no augšas


ārā iešana notiek pa citu izeju un izrādījās, ka futūristiskās celtnes aizmugurē ir mazs, jauks, folkārta/naivisma stilā ieturēts dārziņš








un burvīgs skats uz ezeru lejā






sēžambluķēns ar seju




pēc muzeja nolēmām doties atpakaļ uz Kertuojas ezera jauko vietiņu, lai gan info stends (diezgan nesaprotams, jo visā tai ezeru jūklī nebija punkta "you are here") vēstīja, ka apkārtne ir pilna ar teltsvietām pie daudzajiem ezeriem. mūsu vietiņa izrādījās brīva, bet tā kā bija piektdienas vakars, tad blakus pludmalītēs bija pilns ar cilvēkiem. izskatījās pēc kkādas nopietnas ballītes. par laimi krasts ir gana kokains, kas laikam jau aizturēja skaņu un ballīte mūs pārāk netraucēja.




tuvākie kaimiņi ko redzējām, lai gan krasta līnijā saskaitīju vismaz 12 ugunskurus


šis ir mūsējais


blakus teltij bija arī vesels viens jāņtārpiņš


ideāla vieta teltij - ēniņā varēja nogulēt līdz 11iem bez jebkāda siltumnīcas efekta


izgulējušies, izvīstījušies un pakafijojuši/patējojuši Molētā, lēnām bīdījāmies atpakaļ uz Devilstounu, pa ceļam piestājot Alantā


bez baznīcas un veca kroga, gan tur vairāk arī nekā nav








tālāk, pa ceļam, redzējām stārķu armādu un pasēdējām nelielā pilskalniņā. ko redzēt tur nebija, bet tur bija jauki.








Devilstons






jauns ģimenes draugs


kad Tesa bija nospēlējusi, drusku patusējām un taisījāmies mājās. atpakaļ braucot ņēmām paraugu iepriekšējā braucienā un braucām caur Biržiem (Skaistkalni), lai pieņemtu vēlīnu peldi Širvēna ezerā.

+/- turpmaršruts




karoč, rezumējums tāds - Austrumaugštaitijas daba ir brīnumskaista, bet leišiem vajadzētu mācīties no igauņiem kā attīstīt nelietuvietim draudzīgu tūrismu. un mācīties arī valodas. un celt zināmu inteliģences līmeni (igauņiem teltsvietas/atpūtas vietas dabā ir daudz kārtīgākas, tīrākas, sakoptākas un apgreidotākas. 95% vietu ir pieejama informācija vairākās valodās, tūrisma informācijas centros dabūjamās kartes un bukleti ir daudz jēdzīgāki un ar izvērstāku informāciju, turklāt lielākā daļa pat tīrā latviešu valodā). vispār man ļoti gribētos apmeklēt etnokosmoloģijas muzeju igauņu izpildījumā. kas attiecas uz inteliģences līmeni, man vēl nekur līdz šim nebija gadījies, ka veikalā, pie kases maksājot, veikala darbiniece mēģina mani nogalināt ar iepirkumu ratiem iespiežot šaurajā ejā un šo savu izdarīšanos vēl pavadot ar bubināšanu (un tā pat nebija Maksima).

Comments:


basta
[info]basta at 2014-07-21 03:42 (Saite)
gribēju vēl tev pateikt, ka toč dzērves pilla vidzeme. katru dienu vairākas redzēju. un visas tādas milzīgas. kā mazi strausi.
*
[info]inese_tk at 2014-07-23 00:08 (Saite)
LV salīdzinoši regulāri tiek veikta stārķu skaitīšana
1934. gadā - aptuveni 6750 apdzīvotas ligzdas
1958. - 6500
1974. - 5770
1984. - 6280
1994/95 - 10 600
2004/05 - 10 600
šogad atkal skaita.

es domāju, ka ar dzērvēm varētu būt līdzīgi. iemesli - pad. laikā intensīvi meliorēja laukus, gāza virsū daudz vairāk un dažādākas ķīmijas un vispār notika krietni intensīvāka lauksaimniecība. pēc savienības sabrukuma tas viss ir krietni samazinājies apjomos un putniem ir labvēlīgāka vide dzīvošanai.
basta
[info]basta at 2014-07-23 01:00 (Saite)
jā, jā, iemesli skaidri.
Antuanete
[info]antuanete at 2014-07-24 11:31 (Saite)
Interesanti redzēt Lietuvu no tūrista skatpunkta (es jau trešo sezonu esmu nomalusies pa turieni biotopu kartēšanā, no visādiem apskates objektiem kaut ko redzu tikai tad, ja trāpās kartējamā kvadrātā).

Par igauņiem un valodām - es tieši nesen atkal piefiksēju, ka mūsu un lietuviešu tūrisma pakalpojumu mājaslapas labākajā gadījumā ir angliski un krieviski, bet igauņiem daudzos gadījumos ir arī latviski un lietuviski. Manuprāt, tas viņiem ir bijis kāds valsts mēroga projekts vai atbalsta sistēma tulkojumu nodrošināšanai; arī visitestonia.com vienā brīdī tika pilnībā pārtulkots. Latvijā neatminos redzējusi kādu mājaslapu igauniski; lietuviski ir šis tas Kurzemes piekrastē, kur leiši sastāda nopietnu procentu no apmeklētājiem.
*
[info]inese_tk at 2014-07-27 17:17 (Saite)
visitestonia.com vispār bija neatsverams avots maršruta izpētē un izvēlē. ne mums, ne leišiem nekā tāda nav. vismaz ne tik visaptveroša, ērti lietojama un ar jēdzīgu saturu.

igauniski es LV ar neko neesmu manījusi, bet vismaz stendi pie apskates objektiem parasti ir 4 valodās - latviski, krieviski, angliski un vāciski.
Antuanete
[info]antuanete at 2014-07-28 17:37 (Saite)
Jā, tāda visaptveroša leišu tūrisma portāla trūkumu mēs arī manījām - meklēt tur viesu namus ir tīrā mocība. Varu iedomāties, ka to pašu viņi domā par mums :)
Previous Entry  Next Entry