*

laiski sēdēju datorā, līdz pēkšņi izdomāju, ka gribu saulrietu. paskatījos avotos - saulriets notiek pēc mazpadsmit minūtēm. grābu riteni un gāzu uz dambi. īsti nepaspēju - bumbulis jau bija aiz kokiem. bet, kas pats pretīgākais - tur ir neizsakāmi daudz ar knišļmušiņveidīgiem kukaiņiem. pabraukt ar ļasiku gandrīz neiespējami - pilnas acis, deguns un mute. nu tā, ka liekas, ka minies cauri ķīselim kaukādam. ļoti neveģetārs izbrauciens sanāca. šitiem laikam sanācis pārziemot vēl labāk nekā odiem, pie kuru apjomiem esmu gandrīz jau pieradusi (drīzāk samierinājusies).


visi tie pleķi uz bildēm nav no netīra objektīva - tie ir tie riebīgie radījumi














viens ir skaidrs - kad dzīvesbiedrs pārdienas nau mājās, krietni vairāk gribas spamot šiten. nu ja - nav kam citam pastāstīt, kas jauns inešpasaulītē un ar ko izkomunicēt dienas runājamo normu.