*

nu čaviņa no saulainās svelmainās Portugāles!
kamēr Kārlis krāmē ārā Soņas fūri un būvē skatuvi, es tupu četrzvaigžņviesnīcistabiņā un cepos ārā. ir tik karsti, ka vienai pašai saņemties kkur iet staigāt grūti, tāpēc pastāstīšu kā man gāja vakar un aizvakar.


1dien pirms promlidošanas aizgāju uz jõgu un tas bija ļoti pareizi, noņēma lielu daļu liekā strjoma nost. vispār visa nokļūsana Lisabonā man saistās pārsvarā ar miegu - tas sākās jau lidmašīnā uz Londonu, kur kā ierasts man blakus neviens neapsēdās un es gandrīz visu ceļu nočučēju izlaidusies pa trim beņķiem. kad izkāpu no ļotenes pulkstens tur bija 23 un visas sēdēšanai un gulēšanai piemērotās vietas aizņemtas - visur visur uz soliem un grīdām, kaktos un laukumu vidū gulēja cilvēki. es arī jutos ļoti miegaina, tāpēc apēdu sviestmaizi un priecīga, ka pēdējā brīdī tomēr nolēmu paņemt līdzi guļammaisu, likos zemē un gulēju nost. ap 3iem naktī mani uzmodināja kkāda tante, jo es gulēju priekšā durvīm, pa kurām viņai jāstaigā. pārvācos pāris metrus prom un turpināju gulēt līdz pat 5iem, kad lidosta jau bija pilna ar daudziem daudziem cilvēkiem. cēlos augšā un gāju meklēt lidmašīnu uz Faru. tur atkal man blakus neviens nesēdēja, tāpēc arī šo lidojumu pavadīju guļot izstiepusies pa visu krēslu rindu. Faru nolaidos ap 10iem no rīta, aizbraucu uz centru un uzzināju, ka vilciens uz Lisabonu ir tikai 13:20. nopirku biļeti un gāju klaiņot pa pilsētu -



























redzat to brūno vīrieti ar zilu lakatiņu ap galvu? tas ir Karloss. tieši pēc šī foto uzņemšanas viņš pagriezās un sāka ar mani runāt. beigās aizgājām pasēdēt un padzert alu un portvīnu. kad teicu ka dzīvoju kopā ar bojfrendu viņš bija šokā, jo esot bijis pārliecināts, ka esmu lezbiete - nu, jo man esot frizūra kā lezbietei. karoč tērzējām, tērzējām un tad es gāju uz vilcienu. tas līdz Lisabonai brauca gandrīz 4 stundas un tur es atkal pārsvarā gulēju. izkāpjot ārā sākās pirmās problēmas - neviens man normāli nevarēja pateikt, kā nokļūt uz viesnīcu. nu gan tāpēc, ka nezin, gan tāpēc, ka viņi te diezgan sūdīgi runā angliski. beigās es neizturēju un salūzu - aizbraucu ar taksi pa 7 eiro, jo bija jau normāls besis no visas tās bezgalīgās braukšanas.

beidzot nomazgājos, aizgāju sadabūt pārtiku un lasīju grāmatu uz balkona, gaidot kad beidzot atlidos Kārlis un pārējais Soņas krū.



bet ja nu man tā pavisam atklāti jāsaka, tad Portugāle laikam nav mana sapņu valsts, nav tāda absolūtas iemīlēšanās sajūta kā bija Gruzijā. nu nez, vēl jau jāpastaigā kkur un jāpalūr riņķī.
tik tas neizturamais karstums!