*

ir pienācis tas brīdis, kas mani ap šo laiku mēdz piemeklēt katru gadu - man ir apnicis tuntulēties, vilkt mēteļus un zābīšus un šalles un cimdus un džemperus. es gribu siltu, viegli zaļu un smaržīgu pavasara vakaru un klaiņāt pa Saļika nomalēm vai vēl labāk ripināties ar ļasiku pa dambi.
un es gaidu, kad manā dārzā atkal izskatīsies šitā -


p.s. suns gan šovasar aizņems zālājā vismaz 5x vairāk vietas, nekā šitajā bildē.
p.s. un es zinu, ka par šito tagad čīkst pārsvarā visi, gan savos žurnāļos, gan ikdienas sarunās.
p.s. lai gan vispār nav ko steidzināt laiku, viņš jau tāpat ātri iet.