*

bija traka nedēļa. pavisam traka. par spīti slimības lapai nācās iet uz darbu, jo divas pirmizrādes vienā nedēļā, nav kas strādā utt. tad vēl nāca gatava mūsu jaunās virtuves grīda - piektdienspēcpusdienā vēl šuvoja flīzes, man 7dien ciemiņi nāca, vajadzēja līdz tam kautcik iekrāmēties. ir mums tagad atsevišķa virtuve. viss tādā pagaidu vairantā - griestiem paredzētie dēlīši vēl pāris mēnešus žāvēsies Saldū, škafčikiem un sienu flīzēšanai un krāsošanai naudas nav, tāpēc salasījām pa māju kaukādas nebūt mēbeles/plauktus un ievācāmies. bet plīts ir, ledusskapis ir, izlietne ir, mājīgi, mīlīgi un visā visumā nenormāli forši ir. vēl mazliet pārkārtošanās darbu un mēs būsim nodalījušies no maniem vecākiem atsevišķā mājas daļā. ar roku laikam būs ok, biju šodien uz neirogrāfiju - nav man tas karpālā kanāla sindroms. t.i. nav hronisks un tas, kas bija (ir?) visdrīzāk kaukāds akūts iekaisums.

bet šodien vedu divas biedrenes ekskursijā pa dažām sev ļoti mīļām vietām ap Smilteni. vispār viss brauciens bija foršs, bet pats brīnišķīgākais moments bija, kad es plika ietesos Klievī. nezinu, kāpēc tik dramatiskas sajūtas, bet es tiešām nevaru izteikt vārdos cik man labi pēc tam palika. patiesībsakot jau pašas peldes laikā. ūdens bija tik silts, tik maigs, tik glāsmains un apskaujošs un spirdzinošs. likās, ka kaukāda milzīga ne visai pozitīvas substances čaumala atmiekšķējas un nokrīt no manis nost. man allaž patīk peldēties, īpaši jau ezeros un vēl, jo īpašāk Smiltenes ezeros, bet šitas bija pilnīgs Kosmoss.

( ap Smilteni )