*

vot vakar bija atkal ļoti, ļoti jocīga diena. pirmkārt tas, ka nostījos Ziedoni trešu reizi. izrāde jau bez šaubām forša, bet neatceros, kad pēdējo reizi būtu skatījusies izrādi no skatītāju zāles aizmugures, turklāt, kopā ar daudziem citiem skatītājiem (parasti skatos no balkonija vai arī no tukšas zāles priekšpuses, mēģinājumu laikā). ak jā un bija taču skolas mācību daļas vadītāja, Irisa Rasa, atnākusi. garderobē strādājām 3 gab meitenes no RCHV, tāpēc viņas parādīšanās vienubrīd pilnībā paralizēja darbu, jo visas laidāmies lapās no viņas. nevienai nebija vēlme tapt atpazītai un runāties ar viņu. a pēc tam izvērtās normāla galzoniāde. ar basta un svenskterror un Ķūķi aizgājām uz Nabaklabu. gribēju apzinīgi samaksāt to vienu latu par ieeju, bet Čornijs neļāva. un iekšā tur bija daudz visādu jaunu un vecu krabju, ar kuriem daudzus gadus nebi runāts un tad viņi man metās virsū, bučoja un izteica komplimentus par ataudzētajiem matiem. vairāk nekā mēnesi nebiju lietojusi alhōliskos dzērienus, bet visi man tos alus tā krāmēja, ka nekas cits neatlika, kā beigu beigās normāli piemauties. aij un tagad dulna galva no tā visa, nevar nemaz īsti neko uzrakstīt, bet nu secinājums tāds - ja pēdējos pāris gadus man liekas, ka vienīgais veids, kā forši piedzerties ir darīt to reti un dzīvespriecīgi, tad nu jau man ne visai patīk arī tas. laikam drīz dabīgā veidā kļūšu par sXe. nujā, bet jocīgi viss bija. ļoti, ļoti jocīgi. visādas nopietnas un ne tik nopietnas sarunas un senneredzēti cilvēki. Pavārpuiku es tik piedzērušos laikam vispār nekad nebiju redzējusi. un Šakālis izrādās vēl nav aizbraucis, izrunājos ari ar to. un, kas to būtu domājis, ka Trakais Žurnālists Londonas Skvoteris ir LV. forši arī pilsētsbiedrenes satikt. ai nu ar daudziem visko izrunājos, tas labi. tas labi, jā. tik tagad tā stulbā pohu galva nepatīk. nezinkamdēļ sāp labās rokas mazais pirkstiņš un mans maks neizprotamu iemeslu dēļ atrodas pie spriidiic.