*

nuvottā, viss teātris šodien vilšanās pārņemts - Ziedonis neatnāca uz Ziedoni - esot bik apslimis.
nākamnedēļ, gan nākšot Zatlers, bet Zatlers jau nav nekāds Ziedonis.

a man līdz sezonas beigām palikusi 1 gab garderobes haltūra, 2 gab manas strādājamās izrādes, 1 diena pēc izvēles, kad aiziet visu novākt uz vasaru un 1 gab sezonas noslēguma balle. un tad līdz augusta otrajai pusei pilnīgs frīdoms.
nav jau īpaši daudz darba bijis arī pēdējā laikā, bet droši vien tieši tāpēc, uz šitām pēdējām darbdienām tik šausmīgi negribas iet un neko darīt.

laiski sēdēju datorā, līdz pēkšņi izdomāju, ka gribu saulrietu. paskatījos avotos - saulriets notiek pēc mazpadsmit minūtēm. grābu riteni un gāzu uz dambi. īsti nepaspēju - bumbulis jau bija aiz kokiem. bet, kas pats pretīgākais - tur ir neizsakāmi daudz ar knišļmušiņveidīgiem kukaiņiem. pabraukt ar ļasiku gandrīz neiespējami - pilnas acis, deguns un mute. nu tā, ka liekas, ka minies cauri ķīselim kaukādam. ļoti neveģetārs izbrauciens sanāca. šitiem laikam sanācis pārziemot vēl labāk nekā odiem, pie kuru apjomiem esmu gandrīz jau pieradusi (drīzāk samierinājusies).

( tas )

viens ir skaidrs - kad dzīvesbiedrs pārdienas nau mājās, krietni vairāk gribas spamot šiten. nu ja - nav kam citam pastāstīt, kas jauns inešpasaulītē un ar ko izkomunicēt dienas runājamo normu.