*

šis eksperiments nebija saistīts ar bēgšanu vai mēģināšanu no kaut kā izvairīties, piemēram, no sabiedrības. tāpēc arī es neizslēdzu telefonu un lietoju internetu. es nemēģināju izvairīties no mājiniekiem. es negribēju arī viņus ar savu klusēšanu nomocīt, traucēt vai kaitināt, tā nebija spītēšana vai noraidījums.
šīs nebija arī mēģinājums kādam kko pierādīt, uzstādīt rekordu, jeb vienkārši runājot, paaudzēt garāku pimpi. es tikai gribēju pamēģināt, kā tas ir - pavadīt parastu dienu mājās nerunājot. gribēju uzzināt vai tas ko maina. vai tas var man parādīt kaut ko, kas dienu plūdumā paslīd man garām nemanīts. kā veidojas komunikācija ar apkārtējiem, vai tiešām tā tiek apgrūtināta. kas norisinās manā iekšpusē un kāda vispār ir valodas loma un nozīme manā ikdienā.

( klusumdienas gaitā izdarītie novērojumi )

kopumā ņemot, uzskatu eksperimentu par izdevušos. bija interesanti. šādi tādi secinājumi droši vien turpinās rasties laika gaitā. domāju, ka kādreiz ir vērts atkārtot citos apstākļos (piemēram, vasarā ārā pie dabas un vienatnē) un ar citu mērķi.

un rekur bilde, kas man nezkāpēc asociējas ar klusumu:

/Anna Fidler/

ai, labi, jāiztīra tepiķis. viņš šobrīd vairāk sastāv nevis no savas tepiķības, bet no smiltīm un suņa (lai būtu pavisam godīgi, arī abu kaķu) spalvām. manliekas, ka tas (pa ziemu uzkrātā netīrība) ir viens no iemesliem kāpēc pavasaris spītējas ar savu ierašanos.

UPD: kkad pavisam drīz nenāktu par sliktu saņemties arī uz logu mazgāšanu. man nenormāli ir nepieciešama gaisma un saule. siltums arī.

nolēmu šodien atpūtināt galvu no eksperimentiem un gudrām grāmatām, skatoties Ryutaro Nakamura animē seriālu Ghost Hound (2007). bet še tev! tur, protams, ir par sapņiem, astrālajām projekcijām, paralēlajām pasaulēm, šamaņiem un vēlvisukotādu. laikam nekam ikdienišķam nav lemts nonākt manā redzeslokā.
un tas viss netīšām - kad neviens neatbildēja uz šo manu vaicājumu, parakņājos netā, kko nezinko novilku un tā tas līdz šodienai nomētājās pa kompi.



vispār jau labs. esmu noskatījusies jau vairāk nekā trešdaļu no 22 sērijām. Serial Experiments Lain (tas pats režisors) gan man tomēr likās labāks. šīzīgāks un arī filozofiskāks. šitam toties ir tāda šausmeņfilmīga noskaņa. bez tam SEL tāds urbāns, bet šis tāds vairāk ar dabu saistīts. ceru, ka liksies tikpat foršs līdz pašām beigām.

upd: man šitas sāk patikt tikpat ļoti, ļoti, ļoti, kā SEL. te bez jau minētā ir arī par reinkarnāciju, sintoismu, psiholoģiju, psihiatriju, mitoloģiju un kvantu fiziku. un atklāju, ka pēc beigu titriem vēl stāsta visādas gudrības.
un tai psiholoģei istabiņā pie sienas karājās Bosha Pasaulīgo prieku dārza reprodukcija.