*

ai, es te rakstu un delītoju, rakstu atkal un atkal delītoju, jo īsti nesaprotu, vai man patiešām gribas to visu stāstīt, vai tas ir tikai pieradums pierakstīt;
tāpēc pohui - esence, eliksīrs un koncentrāts no tā ir: viss turpina ļoti raiti un veiksmīgi ritināties uz priekšu pats no sevis, sazarojoties un izvēršoties dažādos negaidītos un necerētos virzienos.



p.s. Galzoniādes Nr.6 pirmā diena manā kabatā atstāja divus alus pudeļu korķus (Tērvetes Senču, protams) un divus krievu rubļus.

nesen vienā grāmatā lasīju, ka kaķi varot paredzēt saimnieka rīcību, nu sajust iepriekš un arī attiecīgi rīkoties. bija minēts arī gadījums, kad kaķene bija sajutusi savā saimniecē pašnāvnieciskas tieksmes un jau pāris nedēļas iepriekš sākusi vilkt no mājām prom visādus striķus un virves, bet nu tā saimniece tomēr beigās esot pakārusies, jo neviens nesapratis kaķenes dīvaino rīcību un nemēģinājis nelaimi novērst.
karoč, ceru, ka man nekas tamlīdzīgs nav prātā, jo pēdējās četras dienas abi mani kaķi pievērš man neierastu un pastiprinātu uzmanību. pat Nikolajs, kurš visādi citādi būdams mīļš, bet klēpī nesēdošs kaķis, nāk man sēdēt aizmugurē uz krēsla, kad kūkoju pie kompja. Trīne ar pasākusi gulēt manā gultā, bet tieši šobrīd viņa murrā man klēpī.