*

rokņājoties pa netu un meklējot noderīgus materiālus savam bakalaura darbam nejauši atradu un izlasīju kādas vidusskolnieces pētniecisko darbu "Izplatītākās mūsdienu jauniešu subkultūras" (2007) un nespēju noturēties nepadalījusies ar izvilkumiem no tām šausmām, kas tur sarakstītas. gan valodiskās izteiksmes, gan informatīvajā ziņā.
minētā darba ievadā lasāmas šādas rindas: "Darbu varētu pielietot, vēloties papildināt zināšanas par jauniešu subkultūrām un to rašanās iemesliem." darba ietvaros aplūkotas šādas mūsdienu jauniešu subkultūras - goti, grafiti, hiphops, metālisti, panki un skinhedi.
nu tad
( papildināsim zināšanas )

nezinu vai par ko tamlīdzīgu jāsmejas, jāraud vai vienkārši jāignorē. drīzāk jau pēdējais variants, nu bet vismaz šis posts mani uz kādām 20 minūtēm atpūtināja no mana „20. gadsimta deviņdesmito gadu andergraunda subkultūra Latvijā” rakstīšanas un tas jau uzskatāms par pozitīvu citētā darba aspektu.
love peace harmony

šobrīd izskatās it kā pār Saļiku būtu nogūlies liels, pūkains, pienbalts spoks ar vēl neizplaukušo koku skeletu un vienu ciklopisku pilnmēness aci pierē.
viss. es pagaidām lieku punktu - rakstīšana galu galā nogurdina, tāpat kā rotaļāšanās ar sevi. un rīt vēl gara diena priekšā.

sapnī redzēju, ka piekrītu vairākas nedēļas pavadīt kkādos pazemes bunkuros, kur gan ir visas ērtības, toties nekādu iespēju sazināties ar kādu citu būtni. nu līdzīgi, kā misija kosmiskajā stacijā. tas bija nepieciešams kkādai vispārējai cilvēces labklājībai. daudzi pazīstami cilvēki nāca mani pavadīt un gādāt, lai man tur nekā netrūktu - pārtikas utt. vislabāk atceros tēti. baigi skumīga sajūta. gan tad, gan tagad.